Saeimas deputāta kandidāts (Vienotība)
Kā, jūsuprāt, būtu uzlabojama veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, tostarp - kā mazināt rindas pie speciālistiem?
Lai mazinātu rindas pie speciālistiem, jāstiprina primārā veselības aprūpe, uzliekot lielāku atbildību ģimenes ārstiem. Vienlaikus jāmazina tiešās pieejamības speciālistu loks. Jo lielākās rindas veidojas pie tiem speciālistiem, pie kuriem var iet bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Piemēram, cilvēks nejūtas labi, izdomā, ka slima sirds, un iet pie kardiologa, kaut viņam varbūt ir starpribu nervu iekaisums, ko ārstē citi. Bet tie, kuriem kardiologs tiešām vajadzīgs, netiek klāt.
Stiprinot ģimenes ārsta institūciju, mēs varam noņemt šo slogu un rindas pie speciālistiem mazināt.
Ģimenes ārstu darbības stiprināšanai būs nepieciešams papildu finansējums.
Protams, būs nepieciešama papildu nauda - mēs nevaram uzlikt lielākus pienākumus ģimenes ārstiem pie tagadējā finansējuma. Taču šim mērķim nebūs nepieciešams tik liels papildu finansējums kā tad, ja stiprinātu tikai ambulatoro speciālistu nodrošināšanu.
Kā risināsiet problēmu, ka cilvēki gadiem ilgi stāv rindās uz operācijām?
Jau ministres Circenes laikā 2012. gadā tika piešķirti papildu līdzekļi, kas ļāva veikt papildu 900 gūžas operāciju gadā un līdz ar to rindas mazināt. Protams, šīs rindas būs arī turpmāk - plānveida operācijām tās ir visā pasaulē. Lai rindas novērstu, vajadzīgs papildu finansējums. Esam runājuši ar premjeri Laimdotu Straujumu, kura veselības aprūpi ir izvirzījusi par savu prioritāti, par papildu 40 miljoniem nozarei. Nākamajam gadam ir pieprasījums papildu 95 miljonu apmērā.
Kā vērtējat iniciatīvas par apdrošināšanas ieviešanu?
Ir bažas, ka, pārejot uz apdrošināšanu, visvairāk cietīs neaizsargātās sociālās grupas. Tāpēc veselības aprūpei pamatā jābūt valsts finansētai. Jautājums, kā to noformē, taču tas, ka cilvēks pērk polisi un tikai tad iet ārstēties, nav atbalstāms.
Jūsu partijas biedre Ingrīda Circene savulaik rosināja piesaistīt veselības aprūpes pakalpojumus nodokļa nomaksai.
Kad veselības aprūpes finansēšanas likums tika skatīts Saeimā, no tā izņēma atrunu par garantēto finansējumu, līdz ar to šis likumprojekts kļuva nepilnvērtīgs. Tagad deputātu grupa atkal iekļāvusi normu par garantēto finansējumu, gaidām atbildi no Finanšu ministrijas.
Dzirdēti pārmetumi, ka visa nauda pazūd kā melnajā caurumā.
Absolūti nepamatoti. Starptautiski atzīti eksperti ir novērtējuši, ka Latvijā ir radīta laba sistēma, problēma tikai nepietiekamajā finansējumā. Mums jābūt vismaz 4,5% no IKP. Ja visu laiku ir kādi 3%, skaidrs, ka nav redzama atdeve no naudas, kas tiek piešķirta parādu segšanai.
Kā mazināsiet neoficiālos maksājumus ārstiem?
Tagad tā nav vairs tik aktuāla problēma, jo naudu aploksnē ārstiem tikpat kā vairs nedod. Es pats strādāju medicīnā, no savas pieredzes varu teikt, ka šādas problēmas nav. Ja ir atsevišķi gadījumi, tie ir izņēmumi, par tiem jārunā konkrēti. Un, ja kāds nekaunīgi prasa, tad tāds nav ārsta vārda cienīgs un jāliek cietumā.