Augsnes sagatavošana
«Ar vienu kūdras maisiņu veselu dobi ielabot nevar,» uz lielāko pilsētnieku, kuri pieķērušies dārza veidošanai, kļūdu norāda V. Kazāks.
Labākajā gadījumā jaunbūves tiek celtas pļavās, bet lielākoties tās ir slīkšņās, purvos. «Augsnes ielabošana ir ļoti individuāla, jo kur ir vairāk smiltis, tur vajadzēs mālu, bet jāievēro ir tas, ka augsne stādīšanai jāsagatavo vismaz 50-60 cm dziļumā. Jāveido ir visa apdobe nevis tikai jārok atsevišķas bedres stādiem. Ja arī stādot augi izskatās mazi, tie augs un saknes stiepsies gan uz sāniem, gan dziļumā. Dobēs stāda saderīgus augus, kuriem ir vienādas augsnes prasības, piemēram, skujeņi saderēs ar grimoņiem, spirejām, bārbelēm. Ja tomēr gribas kaut ko citu, piemēram, īves, kas prasa kaļķainu augsni, tad tām tiek atsevišķi taisīta dobes ligzda. Tāpat arī rododendriem patīk skābāka augsne nekā skujeņiem,» stāsta kokaudzētavas Baltezers vadītājs. Tikai vienīgi kūdrā stādīt nevajag. Kūdra nepieciešama, lai paskābinātu augsni.
Jāievēro, ka augiem, kuriem ir smalka sakņu sistēma, piemēram, lapeglēm, rododendriem, virsšaugiem, nepatīk sablīvēta augsne, tiem nepieciešama laba drenāža, lai saknēm piekļūst gaiss, tāpēc augsnei var pievienot klāt mazliet smalku mulču. Trūdi vajadzīgi visiem augiem, jo organika ir nepieciešama, lai neizskalotos barības vielas, lai mitrums noturētos augsnē.
Vieta diktē noteikumus
«Kompozīcijas principi ir tieši tādi paši kā tiek iekārtota, piemēram, telpā vai dabā. Standarta receptes nav. Skujeņu kompozīcijām ir milzīgi daudz variantu, un katram tā kompozīcija būs savādāka, ņemot vērā gan ēkas dizainu, gan dobes atrašanās vietu un skatu punktu. Dobes nekad nav līmeniskas, tajās nepieciešama kāda vertikāle, tāpēc klājeniskās skujeņu formas (kadiķi) varētu būt dobes priekšā, fonā atrasties vertikālas dominantes (egles), bet starpposmā - krūmi vai kādas neparastākas formas (apaļa, konusa) skujenis, kas visu kompozīciju sasaista un padara dobi strukturāli bagātāku,» galvenos principus skaidro ainavu māksliniece Anita Kazāka. Veidojot kompozīciju jāievēro arī saules ceļš. Ja saule spīdēs acīs, tad svarīgāka ir augu forma, ko labāk varēs ieraudzīt. Taču jāņem vērā arī augu prasības pēc gaismas. Piemēram, rododendru var stādīt skujeņu ēnā.
Jebkurā kompozīcijā akcenti ir krūmi ar košām lapām, ar ziediem. Tās var būt spirejas, bārbales, hortenzijas, klinšrozītes. A. Kazāka ar prieku rāda arī eksotiskākus augus, kuri iedzīvojušies Baltezerā. Šoziem kā par brīnumu lieliski pārziemojusi sarkanā kļava, kurai ir košas lapas. «Skujeņus vairāk ievēro vēlā rudenī, kad apkārtējiem lapu kokiem palikuši stumbri un zari, bet lapas nobirušas. Taču skujeņi ir brīnišķīgi pavasarī, tad iekrāsojas jaunie dzinumi,» skaidro A. Kazāka.
Ja skujeņus var uzskatīt par kompozīcijas karkasu, tad atklātās vietas jāpiepilda ar krāsu akcentiem. Taču jāievēro daži principi. Ainavu māksliniece neiesaka aizrauties ar ziemciešu stādīšanu blakus skujeņiem, jo tās ar savu lapojumu var noēnot augu, kuram rezultātā nobirst skujas, veidojas robi formā. Starp skujeņiem lieliski izskatās krāsu klājieni, ko veido ar spilgtām vasaras puķēm, stādot nevis dažas, bet - blīvu laukumu. Tās var būt gan begonijas, gan samtenes, gan balzamīnes, pavasarī - atraitnītes. Taču vasaras puķes prasa lielākas rūpes - tās jāravē un jālaista.
Izvēloties krāsas, protams, primārais ir katra saimnieka gaume. Taču jāievēro daži principi, piemēram, pretkrāsas vienu otru ļoti izceļ - violets pret dzeltens, oranžs pret zilu, zaļš pret sarkanu. Taču var arī izvēlēties saskaņotas krāsas, kas veido pārejas, piemēram, no violetajiem toņiem uz zilajiem, no dzeltenajiem uz oranžajiem, vai no sarkanajiem uz oranžajiem.
Revīzija dārzā
Daudzi, lai mazinātu nezāļu izplatību, skujeņu dobēs izmanto mulču. A. Kazāka smalko mulču pievieno augsnei, bet uz dobēm to viņa neliek, jo uzskata, ka mulčas lielie gabali saulē spīd un neļauj netraucēti vērot kompozīciju. Viņa piebilst, ka savā dārzā grib redzēt apdobes līniju. «Ja augsne bijusi pirms stādīšanas labi sagatavota, tad ar ravēšanu nemaz tik traki nav. Protams dobi uztaisīt gārsu laukā nav viegli. Ir vietas, kur tā pirms tam jāindē, un tikai pēc tam jāved tīra zeme,» uzsver ainavu māksliniece.
Bez dārza šķērēm A. Kazāka savā dārzā neiet. Pirms lapu plaukšanas veido krūmu formu. Skujeņiem ir formas, kas pamatā veidojas pašas, bet, ja ir kādi sausie dzinumi, tie ir jāizgriež, saudzīgi paverot krūmu. Izkopšana vajadzīga katru gadu. Priedes apgriež vēlāk - jūnijā, kad jaunie dzinumi paaugušies. Kadiķu formu veido uzmanīgi, to negriež, buntē paņemot zarus un tos taisni nošķērējot. Šogad cieta zemsedze, tāpēc daudzviet izsalušas ērikas.
Ja dārzu veido no nelieliem stādiem, tad bieži vien augi tiek sastādīti pārāk cieši, un, kad tie saaug, zūd kompozīcija, tā kļūst necaurredzama. «Tad nu jāņem lāpsta rokās un jārok ārā,» pamāca Varis Kazāks. Ja gribas, lai kompozīcija uzreiz ir bagātīgāka, tad izvēlas vidējā auguma stādus (piecu un septiņu litru konteineros). Tukšās vietas aizpilda ar viengadīgo puķu stādījumiem vai viršaugiem. Ja nelielā dārzā tuvu mājai tiek iestādīta egle, tad tā var izrādīties par lielu, jo koks mēdz izaugt augstumā ap 20 metriem, tāpēc jau kopš iestādīšanas brīža, egles jāapgriež vai arī jāizvēlas īpašas pundura formas egles. Lielos krūmus un kokus grūtāk pārstādīt, bet tagad ar labu tehniku to var izdarīt bez lielām pūlēm, galvenais - pārstādīšanu veikt vēlā rudenī. Skujeņi katru gadu jāmēslo ar tiem piemērotu skujkoku komplekso mēslojumu.