Nevaru loģiski izskaidrot, kādēļ man tas viss paurī savilkās kopā, bet droši varu apgalvot - kaut kas līdzīgs kolektīvai «atmiņas izdzēšanai» ar Latvijas ļaudīm notiks uzreiz pēc 2. oktobra vēlēšanām. Cieti! Mēs pamodīsimies nozombēti, bet diez vai laimīgi.
Nu, piemēram, kā var būt, ka viena liela labēji centriska, uz Rietumu vērtībām orientēta (paši apgalvo) Latvijas politiskā partija priekšvēlēšanu kampaņā izvēlas tik radikālu vēlēšanu stratēģiju, kādu Rietumos atļautos vienīgi ekscentriķi vai ekstrēmisti, bet pie mums tas mierīgi iet krastā? PR ābeces valodā - runa ir par tā dēvēto skandālu stratēģiju.
Vispirms pulciņš pusbankrotējušu latvju uzņēmēju, par kuriem interesējas nodokļu inspektori un ne tikai Latvijā, kādā krogā (bikuci atgādina Minheni, ne?) dibina apvienību Par labu Kaut Ko (tātad, visi pārējie, kas nav ar mums, automātiski ir Pret labu Kaut Ko). Tad šo apvienību pārdēvē par partiju - vadošās sejas un atlasītie eksperti dodas iekarot kādam apvienības entuziastam piederošo mediju kompāniju, kurā, maskējoties aiz patriotiskiem saukļiem, bez jelkādas aiztures reklamē sevi un «savējo lokam» pietuvinātos. Tad par politiskā spēka interneta portāla vadītāju - nozīmīgs amats politiskajā cīņā! - tiek iecelts talantīgs puisis - žurnālists ar, kā lai to smalkāk pasaka, ļoti skandalozu daiļradi pagātnē. Un - nekas!
Tad viens no politiskā spēka līderiem, kurš nebūt nav manīts diži interesējamies par teātra mākslu, priekšlaikus paziņo, ka kādai partijas biedrenei, kura «slikto spēku dēļ», redz, palikusi bez darba, tiks izdarīts viss iespējamais, lai biedrene un trīsarpus viņas kompānijas censoņu dabūtu ilgi kāroto spēļmantiņu - savu teātri, turklāt - par visu Rīgas nodokļu maksātāju naudu. Kādu citu Latvijā pazīstamu mākslinieku, kam šitāda teātru dāvināšana liekas nepieņemama tikpat kā politiskā maucība, cits Par labu Kaut Ko politiskais virsvadonis, kuram nez kādēļ labpatīkas sevi vislaik salīdzināt ar smago tehniku, publiski izsauc atvainoties «kolēģei, sievietei, mātei».
Tad šis politiskais spēks izaicina uz idejisku sacensību pašu Jēzu Kristu un Latvijas katoļu galvenajos svētkos ar Dieva dēla svētību slāpstošajiem dala ūdeni. Piedevās par Jūdas graša cenu - kondicionieri - «nopērk» kāda garīgā oficioza publisku atbalstu partijai šajos reliģiskajos svētkos. Tālāk seko visapbrīnojamākā virāža - kāds labi zināms Par labu Kaut Ko personāžs, kuram politiskā apetīte vislielākā, pirms kādas nomelnojošas grāmatas iznākšanas sasauc preses konferenci, kurā raudot atzīstas, ka, jā, viņam bijusi ļoti grūta, traumatiska bērnība, taču - (uzmanību!) ja kāds cer, ka mēs atteiksimies no cīņas, tad smagi maldās. Kārtējais labi režisētais skandāls, šķiet, jau piektais pāris mēnešu virknē. Mediji vārās, tauta - te raud, te lamājas, te niknumā un sašutumā klaigā, tiesa, pārsvarā jau virtuālajā telpā. Par labu Kaut Ko nemitīgi provocē būtībā zemiskus, sīkus skandālus, kuru dēļ tā paliks tautas atmiņā - tikai jācer, ne uz mūžīgiem laikiem. Bet šī skandālu stratēģija Latvijā strādā - lieliski novērš uzmanību no valstij eksistenciāliem jautājumiem!