Nu 30 gadu vecā dziedātāja, izdevusi trīs kritiķu slavētus albumus un būdama savā plaukumā, ar Norvēģijas vēstniecības atbalstu uzstāsies Rīg jaunajā Spīķeru koncertzālē ceturtdien, 26.novembrī, mūzikas un mākslas festivāla _Skaņu mežs_ koncertsērijā _1-2 cauri!_. Pirms Hukelbergas uz skatuves kāps Latvijas dziesminiece un ģitāriste Alise Joste, kura līdz šim uzstājusies tikai nedaudzos koncertos Andrejsalā, Spīķeros, _Zaļumballē_ un _Pērlē_.
Hanne Hukelberga dziesmas raksta vienatnē, bet uz skatuves parasti uzstājas kopā ar pavadošiem mūziķiem. Rīgā ar viņu būs ģitārists, bundzinieks un skaņu inženieris, kura pārziņā ir skaņu ainavas - galvenā Hannes mūzikas sastāvdaļa, kur var saklausīt ne tikai instrumentus, bet arī skaņas, ko, ikdienā garām skrejot, nepelnīti palaižam gar ausīm un nenovērtējam kā muzikāli daiļskanīgas. Kā, atsitoties cita pret citu, šķind vīna glāzes, vai kā tās izšķīst pret grīdu, kādas iepriekš neprognozējamas ritmiskās kombinācijas veido piles, sitoties pret logiem un palodzēm, vai garāmbraucoša kravas automašīna ar metāla caurulēm.
«Katrā koncertā es cenšos būt atvērta klausītājiem un reaģēt, uzminot viņu vēlmes, tāpēc katrs koncerts man ir citāds,» stāsta Hanne, sazvanīta neilgi pirms ierašanās Rīgā. Dziesmas rodas katra citādi - dažreiz Hanne vispirms sacer tekstu, un tādu jau sakrājies vesela čupa, citreiz vārdi jāizdomā jau gatavai melodijai. Pēc tam vēl atliek juveliera darbs, saliekot pa vietām visus skaņu smalkumus.
Hukelberga dzimusi mūziķu ģimenē, sāka dziedāt un spēlēt instrumentus trīs gadu vecumā, kad tēvs - baznīcas ērģelnieks - viņu kopā ar pārējām atvasēm aicināja līdzi muzicēt veco ļaužu namos. Hanne pati iedvesmu gūst, klausoties Radiohead, Ninu Simoni, folkmūziku, gospeļus un metālu. «Man patīk ritmiskas lietas, un katru dienu es cenšos izmēģināt kaut ko jaunu,» saka Hanne. Norvēģijas mūzikas akadēmijas grādu ieguvusī dziedātāja jau paspējusi izpausties džezā, rokā un free jazz, dziedājusi skolas smagā metāla ansamblī Funeral un apgalvo, ka neuzskata sevi par popmākslinieci.
Kritiķi Hanni salīdzinājuši ar ekscentrisko īslandieti Bjorku un romantisko arfisti Džoannu Ņūsomu, jau sen par klasiķēm dēvētajām Keitu Bušu un Billiju Holideju, bet pēc 2006.gada albuma Rykestrasse 68, kas saņēma norvēģu ekvivalentu Grammy balvai - Spellemansprisen, šīs asociācijas tika atmestas, saprotot, ka Hukelberga iet pati savu muzikālo ceļu un tieši tāpēc viņai tiek piespraustas tik daudzas birkas.