Mēs nesastapāmies ar ierobežojumiem plānu īstenošanai. Tiesiskais regulējums, kāds patlaban ir, dod iespēju mediju grupām normāli strādāt. Normatīvajos dokumentos es arī nesaskatu nevienu aspektu, kas medijiem traucētu attīstīties.
Veidot Latvijā jaunu TV kanālu - tas ir drosmīgs projekts. Kā plānojat piesaistīt skatītājus?
Atšķirībā no tradicionālajiem televīzijas kanāliem, kas domāti plašai skatītāju auditorijai, kanāls 360TV ir tēmu televīzija. Mūsu ideja ir, ka ikkatra diena ir ar savu tēmu, lai ikviens Latvijas iedzīvotājs atrod viņu interesējošo tēmu. Lielie TV kanāli mēģina strādāt uz iespējami plašāku auditoriju nedēļas šķērsgriezumā, savukārt mūsu doma ir, ka gribam katru dienu veltīt savai mērķauditorijai, bet šīs septiņas tēmas lai maksimāli atbilstu dažādām interesēm un katra tēma tiktu aplūkota daudz dziļāk, nekā var atļauties lielās televīzijas.
Plānojat aptvert auditoriju no pašiem jaunākajiem skatītājiem līdz cilvēkiem senioru vecumā?
Prognozējam, ka mūsu auditorija būs no tā vecuma, kad cilvēki jau sāk domāt, kāpēc lietas notiek, ne tikai interesējas par to, kas notiek. Tāpēc mūsu redzējums ir, ka mērķauditorija ir vecumā no 25 gadiem un gados vecāki. Neplānojam būt pusaudžu un jauniešu televīzija.
Uz skatītāja izklaidēšanu neorientējaties?
Nē, vienīgi uz izklaidēšanu ne, vairāk, teiksim, uz informatīvo izklaidi.
Esat iecerējuši piesaistīt skatītājus gan pilsētās, gan laukos?
Visas mūsu piedāvātās tēmas var būt interesantas cilvēkiem gan laukos, gan pilsētās. Piemēram, sports var interesēt jebkuru vīrieti Latvijā - gan nomaļā lauku mājā, gan galvaspilsētas daudzstāvu ēkas dzīvoklī dzīvojošo.
Kā vispār mainās tipiskais televīzijas skatītājs Latvijā?
Tehnoloģiskā daudzveidība, kas sniedz iespēju raidījumu vai filmu noskatīties internetā skatītājam ērtā laikā, nevis tikai vienā konkrētā diennakts stundā, nodrošina, ka skatītāji vairāk lieto televīzijas kanālu saturu. Skatītāji arī aizvien vairāk izvēlas tieši to saturu, kas viņus interesē, nevis skatās visu pēc kārtas. To pierāda fakts, ka visaptverošo plašas tematikas raidījumu reitingi samazinās. Salīdzinot ar vidējo reitingu līmeni, tie joprojām ir lieli, bet pakāpeniski tomēr krīt, salīdzinot ar laiku pirms gadiem pieciem sešiem. Piemēram, skatītāji tajā laikā, kad agrāk skatījās vakara ziņu raidījumu, tagad citā kanālā skatās dokumentālo filmu tieši par viņus interesējošu tēmu.
Gatavojaties veidot maksimāli daudz autorraidījumu?
Mēs apzināti esam veidojuši ļoti daudzveidīgu programmas piedāvājumu - tas nozīmē, ka ir autorraidījumu apvienojums ar interesantām ārzemju filmām. Filmas, kas vērstas uz lielām pasaules personībām, ir viens no mūsu satura stūrakmeņiem. Filmas mēs ieskaņosim latviski, jo esam pamanījuši, ka skatītājiem tas ir parocīgāk. Dzirdēt oriģinālvalodā filmu varēs Lattelecom interaktīvajā televīzijā, bet, ja runā par latviskošanu, tas tiks veikts ar ieskaņotu tekstu, nevis titriem.
Kā ar ziņu raidījumu gatavošanu? Plānojat piedāvāt ziņu raidījumus noteiktās stundās?
Nē, ziņu raidījumus neplānojam gatavot. To pietiekami labi jau dara citi Latvijas mediji. Mēs varam dot savu pievienoto vērtību, padziļinot skatu uz notikumiem, mēģinot saprast, kādi procesi ietekmējuši notikumu gaitu, kādas personības iesaistītas notikumos. Esam nolēmuši izvēlēties tādu virzienu, ka tiek akcentētas ar notikumiem saistītās personības.
Iepriekš pieminējāt sportu. Kā ir ar plāniem iegādāties tiesības translēt vērienīgus sporta pasākumus?
Vērienīgu sporta pasākumu translācijas ir specializēto sporta kanālu maize. Tā kā esam tēmu televīzija, kura iedziļinās, kas notiek aiz katra konkrētā sporta notikuma, mūsu plānos nav pirkt sporta pasākumu translēšanas tiesības. Lai to dara specializētie sporta kanāli. Mūsu mērķis ir stāstīt, kā personības veikušas ceļu līdz zelta medaļai sportā, kādu atbalstu no ģimenes un sporta pedagogiem šīs personības saņēmušas.
Tātad no iepirktā satura jūsu televīzijā būs redzamas tikai filmas?
Jā, pārsvarā filmas, kā arī tā dēvētie informatīvie žurnāli gan no Eiropas valstīm, gan no Holivudas ASV. Gribu uzsvērt, ka internets mediju vidi mainījis tā, ka stabils vairs nav nekas. Varbūt drīzumā mēs satura plānojumā kādu elementu mainīsim. Mediju vidē ir tāda situācija, ka jāmainās un jāattīstās katru dienu, neviens medijs vairs nevar gulēt uz reiz iegūtajiem slavas lauriem.
Attiecībā uz reklāmas piesaisti - jums ir reklāmu apjoma plāns, ko vajag izpildīt, vai - kā sanāks, tā būs labi?
Mēs šo TV kanālu veidojam, lai tas skatītājiem dotu iespēju redzēt kaut ko jaunu un reklāmdevējiem dotu iespēju uzrunāt kādu interesējošu auditorijas daļu un kļūt par stabiliem sadarbības partneriem nākotnē.
Mediju vidē bieži dzirdams viedoklis, ka grūti piesaistīt jaunus reklāmdevējus un tie jāatņem kādam citam medijam. Gatavojaties atkarot reklāmdevējus citām televīzijām?
Vairāk domājam par to, ko tieši mēs jaunu varam dot reklāmdevējiem. Varianti ir dažādi. Tā var būt tēmas analīze, tā var būt interesanta vide, kurā reklāmdevējs var uzrunāt savu mērķauditoriju daudz saturīgāk, nekā vienkārši liekot televīzijā reklāmas rullīšus.
Jāpiebilst, ja par reklāmdevējiem cīnās pašmērķīgi, ar ļoti tiešiem paņēmieniem, tas parasti noved pie cenu dempinga un rezultātā neviens nav ieguvējs. TV kanālam saviem reklāmdevējiem jāvar iedot kaut ko inovatīvu. Patlaban svarīgi meklēt reklāmai kompleksus risinājumus, ietverot gan televīziju, gan interneta sociālos medijus.
Attiecībā uz sociālajiem medijiem dzirdēti pat diametrāli pretēji viedokļi, vai sociālie mediji palīdz televīzijai vai - tieši pretēji - atņem skatītājus.
Pasaules mērogā vērojami meklējumi, kā atrast labāko rezultātu no tā, ka skatītājs pavada daļu laika, skatoties televīziju, un daļu laika internetā, meklējumi, kā internetu un televīziju salikt vienotā konceptā. Interneta nodrošinātās iespējas var nākt tikai par labu, nevis traucēt, tikai tās jāprot izmantot. Sabiedrība vairs nedzīvo slēgtā informācijas telpā, bet gan informācijas pārbagātībā, un šādā brīdī ikviens sociālais medijs var palīdzēt atvest skatītāju, lasītāju vai klausītāju līdz kādam no klasiskajiem medijiem, ja vien šī medija saturs ir interesants.
Iepriekš teicāt, ka divu gadu laikā plānojat 360TV padarīt par peļņu nesošu projektu.
Jebkuram uzņēmumam, kurš balstīts uz biznesa principiem, ir svarīgi, lai tas būtu rentabls un spētu investēt naudu attīstībā. Mums ir dotas investīcijas, ko ieguldīt šajā jaunajā projektā, bet, protams, pienāks brīdis, kad būs jāsāk investēt turpmākajā attīstībā, un tad mums būs vajadzīgi finanšu līdzekļi no pašu saimnieciskās darbības.
Naudu gatavojaties nopelnīt ar reklāmām?
Gan ar reklāmām, gan ieņēmumiem no abonēšanas maksas.
Reitingu mērījumos skaitīsiet kopā cilvēkus, kuri skatās 360TV internetā, un cilvēkus, kuri skatās klasiskajā formā, televīzijā?
Patlaban TNS reitingu mērījumos tiek ņemts vērā tikai televīzijas, ne interneta skatītāju skaits, taču notiek virzība uz to, ka reitingu mērījumos tiek salikti kopā dati par kāda raidījuma vai filmas skatīšanos televīzijā un internetā.
Jā, zinu daudzus cilvēkus, kuri dažādu televīziju kanālu raidījumus regulāri skatās tikai internetā, jo šos raidījumus TV kanāls rāda darbadienas laikā.
Domāju, ka pāris gadu laikā reitingu mērījumu sistēma nonāks līdz tam, ka varēs redzēt, cik populārs ir konkrētais videosaturs, un atslēgas vārds būs tieši «videosaturs», un vairs nebūs svarīgi, vai šis saturs ir skatīts internetā vai televīzijas formātā.
Pēc pašreizējās reitingu mērījumu metodoloģijas - kāda mēroga reitingu cerat sasniegt?
Ceram sasniegt labu nišas kanāla reitingu. Tomēr gribu uzsvērt: lielam televīzijas kanālam ir tikai viens kritērijs - reitings, taču mums svarīgi ir divi kritēriji - reitings un satura kvalitāte, tas, vai mēs varēsim piesaistīt auditoriju, kuru padziļināti interesē šī tēma.
Latvijā gan dažiem TV kanāliem, kuri tiecās būt nišas produkti, ir bēdīga pieredze.
Svarīgs aspekts ir prasme atrast savu unikālo vietu pārējo TV kanālu vidū, kaut ko īpašu, kāpēc skatītājiem konkrēto TV kanālu būtu interesanti skatīties. Svarīgs, protams, ir arī finansējuma jautājums. Televīzijas kanāla satura ražošana Latvijā nav lēta. Tāpēc vajadzīgi investori, kuri gatavi TV kanālā investēt līdz brīdim, kad tas uzņem apgriezienus. Tikai ar laiku, uzņemot apgriezienus, TV kanāls var sākt dzīvot no reklāmas naudas. Publiski labi zināmajā gadījumā ar Ogres TV bija redzams, ka problēmas radīja tas, ka nebija ne skaidras koncepcijas satura veidošanā, ne skaidra pozicionējuma mediju vidē - kāpēc man vai jums būtu interesanti skatīties tieši Ogres TV -, un droši vien nebija arī pietiekama finansējuma. Televīzijai jābūt skaidram pozicionējumam un pārdomātam biznesa plānam, bez šiem abiem aspektiem nevar.
Jūsuprāt, Latvijas mērogā TV kanālu konkurence par skatītāju ir asa?
Konkurence ir asa, bet tieši konkurences iespaidā radies progress TV kanālu piedāvājumā. Tomēr, ja salīdzina ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā TV kanālos joprojām ir maz autorraidījumu.
Maz autorraidījumu TV kanālu piedāvājumā Latvijā, jūsuprāt, ir tāpēc, ka televīzijām pietrūkst naudas vai ideju?
Būtiskāka problēma ir tieši ierobežotās finansiālās iespējas. Jāņem vērā arī Latvijas specifika - mūsu valstī tiek skatīti daudzi TV kanāli, kuros dominējošā valoda ir krievu valoda, turklāt šie kanāli paņem lauvas tiesu reklāmas naudas. Lietuvā situācija ir atšķirīga - 90% no reklāmas naudas paliek vietējiem TV kanāliem, kuri to var ieguldīt aizvien jauna satura radīšanā.
Lietuvā procentuāli ir ievērojami mazāk krievvalodīgo iedzīvotāju nekā Latvijā.
Jā, taisnība. Igaunijā arī ir mazāks lokālā satura apjoms nekā Lietuvā, un viens no iemesliem ir būtiskais krievvalodīgo iedzīvotāju skaits Igaunijā, it īpaši dažās pilsētās. Igaunijā situāciju elektronisko mediju reklāmas tirgū gan būtiski ietekmē tas, ka sabiedriskais medijs ir ārā no reklāmas tirgus. Var pieļaut, ka Igaunijā sabiedriskajam medijam līdz ar to ir vērienīgs, stabils finansējums, kas ļauj ražot nozīmīgu apjomu oriģinālsatura.
Latvijā sabiedriskajam medijam vajadzētu būt ārpus reklāmas tirgus?
Tas būtu loģiski, jo tad zustu konflikts starp kvalitāti un reitingu un arī nosacījumi tirgus dalībniekiem kļūtu vienlīdzīgāki. Patlaban tirgus dalībniekiem nosacījumi nav vienlīdzīgi. Ir sabiedriskie mediji, kuri var attīstīties neatkarīgi no tirgus situācijas, jo tiem tiek garantēts stabils finansējums, kas, protams, varētu būt lielāks, bet nav noliedzams, ka šis finansējums ir stabils. Savukārt komercmedijiem jāspēj izdzīvot jebkādā tirgus situācijā. Brīžos, kad reklāmas tirgū iestājas krīze, strauji krīt finansējums, tas likumsakarīgi ietekmē satura radīšanas iespējas.