Reaģēja laikus
Ja vaicātu jūsu skolas skolēniem, vai viņi vēlas kļūt par skolotājiem, cik liela daļa varētu atbildēt pozitīvi? «Iespējams, daudz meiteņu teiktu, ka grib būt skolotājas, bet ne tik daudz puišu,» uz šo jautājumu atbild Kirkojervi pamatskolas direktors Kari Louhijervi. To pašu vaicāju Dienvidtapiolas vidusskolas 1. gada skolēniem (atbilst 10. klasei Latvijas izglītības sistēmā) un saņemu pretī klusumu. Vien desmitklasnieks Ātoss nosmej, ka skolotāja profesija nesaista, jo viņiem nav brīvpusdienu kā skolēniem. «Varu garantēt, ka daži no jums kļūs par skolotājiem,» jauniešiem sola direktors. Tas tāpēc, ka skolotāja profesija Somijā ir populāra, - sabiedrībā skolotāji tiek cienīti, daudzi jaunieši pēc skolas beigšanas vēlas kļūt par skolotājiem, un populārākajās Somijas skolās arī ir liela konkurence uz pedagogu vietām. «Taču arī tām skolām, kas nav populāras, izdodas piesaistīt labus kadrus,» saka H. Rintaaho. Lielā mērā tas saistīts ar skolotāju augsto izglītības līmeni - par skolotāju Somijā var kļūt tikai cilvēks, kurš ieguvis maģistra grādu. Augstās prasības un stingrā atlase augstskolās nodrošina to, ka par skolotāju nevar strādāt teju ikviens, kurš gatavs stāvēt klases priekšā, bet gan tikai paši labākie no labākajiem.
Veiksmīgā situācijā Somija nonākusi lielā mērā tāpēc, ka tās Izglītības ministrija laikus veidojusi mērķtiecīgu izglītības politiku. Kad pirms 10 gadiem bija redzams, ka daudzi skolotāji pēc dažiem gadiem pensionēsies, jo viņu vidējais vecums bija augsts, tika izveidota darba grupa un rīcības plāns, lai novērstu gaidāmo problēmu, stāsta Somijas izglītības arodbiedrības īpašie padomnieki Auli Setele un Olavi Ara. Tāpēc paplašināja skolotāju izglītības programmas un pacēla sākuma algu skolotājiem, kas tikko sāk strādāt skolā, «un tagad situācija normalizējas». Taču O. Ara uzsver, ka pirms ķeršanās pie rīcības plāna tika veikta nopietna izpēte, lai saprastu, kuros priekšmetos un cik skolotāju varētu trūkt.
Alga - vidēja
Skolotāja profesijas pievilcība gan neesot skaidrojama ar atalgojumu. Piemēram, vidusskolas skolotāju algas Somijā svārstās no 2627 līdz 3546 eiro (Ls 1800-2400), kas ziemeļvalstī skaitās vidēja alga. Dienvidtapiolas vidusskolas angļu valodas skolotāja Susanna Karjalainena par savu algu varot atļauties gan teātri apmeklēt, gan grāmatas iegādāties, gan ceļot. Ar skolotājas darbu viņa ir apmierināta tāpēc, ka patīk pašas pasniegtais mācību priekšmets, darbs ar jauniem cilvēkiem un tas, ka skolotāja darbā nav divu vienādu dienu. «Bet, ja vēlētos kļūt bagāta, būtu izvēlējusies citu karjeru,» viņa atzīst. A. Setele un O. Ara norāda, ka, no arodbiedrības pozīcijām raugoties, skolotāju algas, kas Somijā, tāpat kā Latvijā, pamatā atkarīgas no novadīto stundu skaita, vienmēr varētu būt augstākas. Sevišķi lielas problēmas esot ar bērnudārzu un pirmsskolas pedagogu algām, kas joprojām neesot pietiekamas, tomēr kopumā Somijas skolotāju algas augušas straujāk nekā citos sektoros.
Taču arodbiedrībai galvassāpes sagādājot pašvaldības. Valsts ir noteikusi skolotāju algu apmēru, un mazāk pašvaldības maksāt nedrīkst, tāpēc lielākajās ekonomiskajās grūtībās nonākušās vietvaras izdomājušas citu veidu, kā ieekonomēt naudu uz skolotāju rēķina. Proti, tās mēdz sūtīt skolotājus pāris nedēļu ilgos bezalgas atvaļinājumos. No tā visvairāk cieš skolēni, jo tas nozīmē, ka šajā laikā vienam skolotājam jāatbild vienlaikus par divām klasēm, uzsver O. Ara. Somijas izglītības un zinātnes ministre Henna Virkunena gan norāda, ka šogad šī problēma mazinājusies. Pērn tā rīkojušās apmēram 20 pašvaldības, šogad tikai pāris.
Dod brīvību
Tad kāpēc, pat neraugoties uz viduvējo algu, Somijā skolotāja profesija ir tik prestiža? Bieži vien somi uz šo jautājumu parausta plecus vai atzīst, ka tas ir grūts. Lielākoties speciālisti pieļauj skaidrojumu, ka tas saistīts ar lielo brīvību, kas ir viena no skolotāju darba priekšrocībām Somijā. Valsts nosaka tikai vispārīgas mācību satura vadlīnijas, taču pedagogu pašu ziņā ir noteikt, kā mācīt bērnus. Augstskolās vairs netiekot norādīts, kuras ir pareizās metodes, skolotāji tās var izvēlēties paši. Apmeklējot dažādas stundas divās Somijas skolās, Diena novēroja, ka Somijas skolotāji lielākoties cenšas būt skolēnu padomdevēji. Ir maz stundu, kurās viņi stāvētu klases priekšā un vienkārši stāstītu mācību vielu, parasti viņi cenšas palīdzēt skolēniem nonākt līdz atbildei.
Somijas skolās arī neesot birokrātijas, par ko Dienai savukārt sūdzējušies Latvijas skolotāji. To apliecina arī S. Karjalainena, kura nezinot, ko nozīmē pārskatu rakstīšana. Skolotāju darbu nevērtē nekādas inspekcijas kā daudzās pasaules valstīs. «Uzticība skolai un uzticība skolotājam,» valsts attieksmi rezumē K. Louhijervi.
Somijas nacionālās izglītības padomes vecākā padomniece Kristīna Volmari skaidro, ka šī pieeja sevi ir attaisnojusi. Ir pierādījies: «Ja tu uzticies skolotājiem un dod viņiem brīvību, viņi to novērtē, daudz ambiciozāk pieejot darbam.» Šāda autonomija gan iespējama tieši labās skolotāju izglītības dēļ - kā norāda speciālisti, skolotāji tiek uztverti kā sava darba eksperti, kurus tieši tādēļ arī nevajag kontrolēt.