Lai gan pirms diskusijām tika solīts, ka akcentēti tiks izglītības satura jautājumi, kas līdzšinējās diskusijās par izglītības reformām palikuši otrajā plānā, vismaz Cēsīs notikušajā diskusijā arī finansējuma jautājumu apiet nevarēja. Par izglītības saturu un sabiedrības pasūtījumu skolai tika runāts, piemēram, uzsverot, ka vairāk jāpievēršas skolēnu vērtīborientācijai, tomēr kopumā satura priekšplānā nebija. Piemēram, Valsts prezidents Valdis Zatlers, vaicāts, kas ir būtiskākais jautājums, par ko būtu jārunā izglītībai veltītajā diskusijā, norādīja, ka «galvenais uzdevums ir panākt, ka Cēsīs neviens nepaliek ārpus skolas» - tas ir īpaši aktualizējies šogad, kad tiek slēgti vairāki desmiti skolu. Arī viena no diskusijas darba grupām, kurā piedalījās V.Zatlers, uzsvēra nepieciešamību rast kādas formas, lai atbalstītu maznodrošinātos bērnus. Viens no priekšlikumiem bija atvērt labdarības kontu, lai vāktu ziedojumus, kas, piemēram, varētu palīdzēt mazāk turīgos skolēnus nodrošināt ar siltām pusdienām vai pat sarīkot viņiem ekskursijas. Cita darba grupa ierosināja, ka brīvprātīgie skolās varētu vadīt stundas par tēmām, kurās viņi ir profesionāļi. Sevišķi labs resurss esot skolotāji, kuri tagad spiesti iet pensijā, lai arī to nevēlas, sabiedriski aktīvi cēsnieki. Noderīgi esot «izmantot» arī skolas absolventus. Piemēram, Lietuvā absolventu iesaistīšana skolas dzīvē esot kļuvusi par sistēmu. Šis priekšlikums tika skatīts kontekstā ar nepieciešamību skolotājiem mācību procesam pieiet radošāk.
Cēsnieki arī pārrunāja, kā skolai mainīties, lai tā izdzīvotu arī ar nelielu skolēnu skaitu. Viena no iespējām esot paplašināt darbību, skolai kļūstot par plašāku pakalpojumu centru, piemēram, piedāvāt arī pieaugušo izglītības iespējas. Cēsu rajona Pieaugušo izglītības centra direktore Daiga Rubene uzsvēra, ka skolām nepieciešams atbalsts, lai kļūtu par šādiem centriem, jo tam vajadzīgs gan finansējums, gan, piemēram, skolu pedagogu sagatavošana darbam ar pieaugušajiem.
Latvijas foruma diskusijas vienlaikus notika astoņās pilsētās, un galvenie akcenti dažādās vietās bijuši atšķirīgi. Piemēram, Ogrē, kur diskutēja arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), sanākušie izglītības darbinieki vairāk pievērsušies izglītības problēmās vainīgo meklēšanai, liecina aģentūras LETA rakstītais.