Dienas aptaujātie skolu direktori vienbalsīgi atzīst - atteikšanās no plānotajām pārbaudēm ir pareizais virziens. Savukārt biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simanovska uzskata, ka pilnīga atteikšanās vēl ir pāragra, jo, viņasprāt, dienestam vajadzētu turpināt izlases veidā apmeklēt skolas, lai tādējādi atgādinātu par nepieciešamību uzturēt izglītības kvalitāti.
No kontroles uz atbalstu
Par lielāku skolu brīvību R. Ķīlis sāka runāt jau laikā, kad viņš vēl nebija ministrs. Šovasar viņš paziņoja, ka šī mērķa vārdā būs jāmainās arī IKVD. Toreizējam dienesta vadītājam Aivaram Stankevičam ministrs lūdza iesniegt savus priekšlikumus par nepieciešamajām pārmaiņām. Priekšlikumu vietā R. Ķīlis saņēma A. Stankeviča atlūgumu, tādēļ nācās meklēt jaunu dienesta vadītāju.
Kā piemērotāko šim amatam izvēlējās I. Juhņēviču, kura līdz tam bija Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā. Viņa stāsta, ka darbu ministrijā vēlējusies nomainīt tāpēc, ka dienesta vadītājas amatā esot lielāka iespēja ietekmēt procesus skolās. «Mēs esam tā institūcija, kas ministra reformas var novest līdz katram skolotājam, līdz katram bērnam,» uzskata I. Juhņēviča.
«Iepriekš dienesta nolikumā kā mūsu darbības galvenais mērķis bija atzīmēts kontrolēt skolu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Tagad mēs esam izvirzījuši jaunu mērķi - nodrošināt kvalitatīvu izglītību, sniedzot atbalstu skolām,» Dienai saka jaunā dienesta vadītāja. Turpmāk IKVD strādāšot vairāk preventīvi - skolām sniegs atbalstu un konsultācijas, pirms pārkāpums vēl būs noticis. Tāpat dienestam būs nozīmīga loma izglītības kvalitātes monitoringa izveidē. Šobrīd ir pieejami dažādi skolu reitingi, kas veidoti no vienkārši izmērāmiem rezultatīviem rādītājiem - sasniegumi olimpiādēs vai centralizēto eksāmenu rezultāti, bet IZM plānotais monitorings iekļaušot arī uz procesu vērstus rādītājus, piemēram, skolēnu motivāciju vai skolotāja spēju panākt, ka bērna vidējā atzīme pieaug no četrām uz sešām ballēm. «Tātad vispirms ir svarīgi definēt, kas raksturo kvalitatīvu skolas darbu, un pēc tam katrs vecāks varēs ieiet mūsu mājaslapā un paskatīties, kāds ir katras skolas sniegums atbilstoši šiem indikatoriem,» saka I. Juhņēviča.
Sūdzas arī skolotāji
Lai gan no plānotajām skolu pārbaudēm IKVD atteicās šā mācību gada sākumā, saņemtās sūdzības inspektori joprojām turpinās izskatīt. Dienestam visbiežāk pienāk sūdzības par direktora pienākumu nepildīšanu vai arī izglītojamo tiesību pārkāpumiem. «Piemēram, izglītojamajam samazināts vērtējums slikta rokraksta dēļ vai tāpēc, ka referāts ir nodots rokrakstā, nevis datorrakstā,» sūdzību saturu atstāsta IKVD Uzraudzības departamenta vietnieks Maksims Platonovs. Tāpat dienestam pienāk iesniegumi arī no pedagogiem, kuri nespēj tikt galā ar saviem skolēniem. Viņi sūdzoties gan par neattaisnotiem kavējumiem, gan ālēšanos stundas laikā, kad skolēni traucē citu darbu, ēd līmi un klasesbiedriem griež matus.
I. Juhņēviča stāsta, ka pēdējā laikā dienests arvien vairāk saņem sūdzības, kurās minētie fakti neapstiprinās. Proti, pērn pārbaudes gaitā dienestam izdevās iegūt apstiprinājumu pusei no saņemtajiem iesniegumiem, savukārt šogad 455 iesniegumos minētie fakti apstiprinājās 51 gadījumā.
Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Vilnis Trupavnieks uzskata, ka šī tendence varētu būt skaidrojama ar to, ka vecāki nemēģina problēmu risināt, runājot ar skolu, bet gan «pa taisno» vēršoties IKVD. Biedrības Vecāki par izglītību pārstāve J. Simanovska gan domā, ka tendences izskaidrojums meklējams dienesta darbā. Proti, inspektori pārbauda, vai skolas ir pārkāpušas normatīvos aktus, nevis izskata pārkāpumus «pēc būtības». Par atteikšanos no plānotajām pārbaudēm J. Simanovskai ir divējāds viedoklis - atbalsta funkcija atšķirībā no kontrolējošās skolām ļauj atklātāk norādīt uz saviem trūkumiem, tomēr pārbaužu saglabāšana skolām atgādinātu par to, ka ir jāuztur zināma kvalitātes latiņa.
«Tas ir ļoti labs virziens. Ja uzraudzība ir no augšas, tad skolas ārēji cenšas izskatīties ļoti labi, dažkārt varbūt pat melo. Bet, ja tas ir no iekšas, paši visu izvērtē ļoti nopietni,» uzskata Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis. Arī Blīdenes pamatskolas direktore Rasa Bidiņa pārmaiņu vērtē atzinīgi. Viņa gan atzīst, ka Blīdenes pamatskolas darbā tas neko daudz nemainīs, jo inspektori, kas skolu apmeklējuši līdz šim, izturējušies «ļoti inteliģenti un toleranti».