Maratonam Liepu iedvesmojis kolēģis advokāts no Floridas, kurš savos aptuveni 60 gados ir jauneklīgi spirgts un aktīvi skrien maratonu. Otrs bijis Viesturs Tamužs, uzņēmējs un fondu pārvaldnieks, kurš savu 40. dzimšanas dienu atzīmēja, skrienot maratonu Ņujorkā.
Skolas laikā Liepa trenējās vieglatlētikā, skrējis garās distances, bet maratonam pievērsās 90. gadu sākumā, skrēja pusmaratonu. Gatavojoties maratonam, Liepa izpētīja ieteiktos treniņu modeļus un atzina to variantu, «kur trenējas regulāri, ik dienu skrienot nelielus gabalus, bet īsi pirms maratona veicot garākus izskrējienus - 20-30 km, lai sagatavotu ķermeni maratonam». Treniņu slodzi veidojis pats, jo pārzina savu ķermeni pietiekami ilgi: «40 gados cilvēks zina, kas ar viņu notiek.»
Advokāts no rīta mostas 7.00, iedzer mammas gatavotus sīrupus no ogām, pieliek citronu: «Vēderā kam jābūt, tāpēc kopā ar bērniem tomēr ēdu auzu pārslu putru. Ja tētis izvārījis, nevar atteikt!» Tad ved meitas uz skolu un bērnudārzu un dodas skriet - gar jūru, kur kājām ir ērti smilšu dēļ. Radikālu dzīvesveida un ēšanas ieradumu maiņu pirms skrējiena Liepa negrib veikt: «Ja viss notiek krasi, ķermenis nav gatavs pārmaiņām.»
Kopā ar ģimeni Liepa iet pārgājienos vai brauc ar velosipēdu, ģimenes sievietes viņa ekstrēmos sporta veidus respektē, bet praktizē jogu, baletu.
Pirms gada skrēja maratonu un neuzlika rokas pulksteni, rezultāts bijis 4 stundas un 1 minūte: «Ja man būtu pulkstenis, es noteikti būtu to minūti saīsinājis. Man ir labs handikaps šajā skrējienā.»
Piedalīšanās maratonā Liepam ir pašatskaite. Pirmais skrējiens bija pašapliecināšanās. «Vecumā, kad sākas kaulu nodilšana un tamlīdzīgas neatgriezeniskas parādības, nav jautājums, vai tu vari, bet - vai tu vari labāk. Skrienot Rīgas maratonā, ir sajūta, ka spēka ir vairāk nekā citur.»