Šopavasar Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs Dienai apstiprina, ka tāda versija tiešām dzirdēta, turklāt «uzbūvēt LNG termināli Skultes ostā tehniski un praktiski būtu iespējams», bet viņš arī atzīst, ka termināļa vietas izvēle, nenoliedzami, ir «politisks lēmums, ko pieņem nevis ostu, bet politiķu un valdības līmenī». Jāpiebilst, ka šobrīd tiek pieļauts, ka LNG termināli būvēs nevis Latvijā, bet Igaunijā vai Somijā.
Grib ES naudu ledlauzim
Kad ierodamies Skultes ostā, tajā manāma dinamiska rosība, kas kontrastē ar Saulkrastu centrā valdošo mieru. Osta un ar to saistītie uzņēmumi nodrošina darbvietas aptuveni simts cilvēkiem, galvenokārt Saulkrastu pilsētas un novada iedzīvotājiem. «Skultes osta mums ir ļoti būtiska, jo Saulkrastos darbvietu izvēle nav liela, arī simts darbvietu mums šķiet daudz,» Dienai atzīst vairāki saulkrastieši.
Pēdējo gadu laikā ostas apgrozījums aizvien aug. 2011. gadā Skultē pārkrauti 690 tūkstoši tonnu kravas, un tas ir pat vairāk nekā labajos pirmskrīzes gados. Pēc šībrīža aplēsēm arī pērn ostā pārkrauti nepilni 700 tūkstoši tonnu.
Aptuveni 90% kravas, kuru no Latvijas eksportē, veido kokmateriāli Ziemeļvalstu celulozes un papīra ražošanas uzņēmumiem. Savukārt ievesto kravu nodrošināšanai būtiski tas, ka Skultes ostā atrodas «vienīgais ogļskābās gāzes pārkraušanas terminālis Baltijā. Ievesto ogļskābo gāzi plaši izmanto pārtikas rūpniecībā un no ostas ved ne tikai uz Latvijas, bet arī Igaunijas un Lietuvas uzņēmumiem,» stāsta I. Akulovs un piebilst, ka Skultes ostā regulāri ieved arī sāli un granīta šķembas.
Ostas kapacitāte gan ir ievērojami lielāka par līdzšinējo kravu apgrozījumu un varētu būt 1,2 miljoni tonnu gadā. To būtu iespējams sasniegt, ja nodrošinātu ostas darbības nepārtrauktību visu gadu, bet tam nepieciešams iegādāties ledlauzi. «Pagaidām ledlauzis tiek nomāts, bet par tā iegādi runājam ar Satiksmes ministriju. Ceram piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finanšu līdzekļus, jo osta saviem spēkiem nevar ledlauzi nopirkt,» norāda I. Akulovs.
Igaunijā par jūras ceļiem rūpējas valsts, nodrošinot arī ledus navigāciju ziemā, Latvijas ostām ledlaužu īres vai iegādes jautājums jārisina pašām, bet tas mazina mūsu konkurētspēju, atzīst Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis.
Patlaban jau, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus, Skultē uzbūvētas jaunas piestātnes zvejas kuģiem, un pērn reģistrētas aptuveni 400 zvejas kuģu ienākšanas, 2011. gadā - 300.
Ostas pārvaldnieks arī uzsver, ka Skultei ir potenciāls piesaistīt lielāku skaitu jahtu un pat kravas/pasažieru prāmja līniju, bet tad būtu vajadzīgs mērķis - interesanti tūrisma objekti un krāšņu kultūras pasākumu programma, kālab jahtu un prāmja pasažieriem ierasties tieši Saulkrastos.
Konflikts par skaļumu
Viens no uzņēmumiem, kas, izmantojot Skultes ostu, nodarbojas ar kokmateriālu pārkraušanu un transportēšanu, izpelnījies vietējo iedzīvotāju pārmetumus, ka baļķu kraušana traucējot. «Nupat atkal iedzīvotāji sūdzējās par troksni, ko rada EMU Skulte kokmateriālu pārkraušana,» Dienai apstiprina Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis.
Jebkur kādam kaut kas var traucēt, tomēr uzņēmējiem jāuzņemas atbildība par savu rīcību, diplomātiski situāciju raksturo I. Akulovs.
N. Līcis apgalvo, ka dome gatava striktiem risinājumiem: «Laukums, kur atrodas EMU Skulte baļķu noliktava, ir pašvaldības zeme. Vispirms bija dzīvojamās mājas, baļķu pārkraušana sākās vēlāk. Ar uzņēmumu jau panākta vienošanās, ka baļķu pārkraušana nenotiks naktīs un brīvdienās. Ja citādi nevarēs, lai strādā ārpus dzīvojamā kvartāla.»
EMU Skulte pārstāve Ārija Ozoliņa sola, ka uzņēmums domes lēmumu respektēs: «Iedzīvotājiem savs viedoklis, mums - savs, bet tā kā pašvaldība pieņēmusi lēmumu, kas ierobežo kokmateriālu pārkraušanu noteiktās diennakts stundās, tad pašvaldības lēmumu mēs ievērosim.»