Vai sirsnīgi un regulāri nodarbojies ar sportu?
Bērnībā dzīvoju Siguldā, Gaujas senlejas malā, un desmit gadu vecumā sākās mana aizraušanās ar kalnu slēpošanu. Tas manī saglabājies uz visu mūžu. Divpadsmit gadu vecumā es jau biju Latvijas jaunatnes izlasē. Braucu arī uz lielajiem kalniem. Sports rūdīja garu, lika pārvarēt bailes, kādas pārņem, stāvot kalna galā. Arī tagad slēpoju. Joprojām turpinu pārbaudīt ķermeņa elastību un lokanību. Atzīstu, ka arī tagad esmu lieliskā fiziskajā formā, kas man tik ļoti nepieciešama darbam.
Kādas fiziskās aktivitātes tevi saista, kad nav sniega?
Man patīk viss, kas ir dabīgs. Pilsētas treniņzāles, manuprāt, ir sportošanas imitācija. Jaunliepsalās veselības uzturēšanai kalpo trīs ekstrēmi gadalaiki - ziema, kad jātīra sniegs un jākurina krāsnis, rudeņi, kad jānovāc ap māju augošo piecu kļavu nobirušās lapas, bet vasarā fizisku spēku prasa zāles pļaušana. Fizisks darbs ir ikviena radoša procesa sastāvdaļa. Sniegu šķūrējot, radušās spontānas idejas, kas vēlāk veiksmīgi realizējušās. Viena no mīļākajām nodarbībām ir peldēšana, tādi tālpeldējumi. Ziemeļjūra, Lamanšs, Egejas jūra, Vidusjūra, Latvijas ūdeņi veido mana ķermeņa ūdens atmiņu. Brīnos, ka cilvēki Latvijā tik maz peld, kaut gan sezona ir no maija līdz oktobrim, turklāt to var darīt par velti.
Nevaru iedomāties tevi, mākslinieci, stundām stāvam pie plīts. Kā izturies pret ēst gatavošanu?
Pēc principa - jo vienkāršāk, jo labāk. Esmu pret jebkurām galējībām. Atklāti atzīstos, neveltu šim procesam tik daudz laika, cik vajadzētu. Taču pievēršu uzmanību tam, lai barība būtu enerģētiski vērtīga un bioloģiski audzēta, termiski maz apstrādāta. Esmu pūces tips, man fiziskās aktivitātes ir galvenokārt vakarā, tādēļ cenšos pēc pulksten astoņpadsmitiem neēst.
Redzēju uz tava galda izdevumu Mēness kalendārs ikdienas dzīvē. Pamanīju arī, ka tas ir bieži lietots.
Jau ilgus gadus sekoju Mēness ritmiem, jo Mēness spēkam pakļauta visa mūsu dzīve. Skatos, kad tas ir augošs, kad dilstošs. Mēness ritmiem atbilstoši ēdu, uzpošu māju, tiekos ar draugiem. Ir dienas, kad labāk neiet no mājas laukā, un, ja vien varu, arī neeju. Tici vai ne, pretēji Mēness fāzei aizgāju pie frizieres. Atnāku mājās, mati katrs uz savu pusi. Nevajadzēja iet. Tā ar augu kopšanu, stādīšanu, uzturu, veselību.
Tev ir savs vingrojumu komplekss. Vai fiziskās aktivitātes vakaros neaizdzen miegu?
Varbūt sportošana mazliet uzbudina, taču par miegu nesūdzos. Vingrošanai cenšos atlicināt stundu dienā. Jūtu diskomfortu, ja kāda iemesla dēļ to neizdaru. Cenšos visu darīt ar prieku. Ja kādā dienā neredzu jēgu trauku mazgāšanai, atstāju tos izlietnē, zinu, ka nākamajā dienā šo darbiņu izdarīšu ar prieku.
Tava dzīve ir sarežģīta profesija, ekstrēms sports, tāli ceļojumi, nepazīstamas vietas un cilvēki. Vai viegli piemērojies apstākļiem?
Ceļojumi gandrīz vienmēr ir saistīti ar profesiju un ļauj iepazīt vidi un cilvēkus procesā. Arī iepazīt sevi un apjaust savas tolerances robežas. Pāris reižu gadā izrauties no ierastās vides liekas pašsaprotami. Ceļošana kopš 12 gadu vecuma, kad devāmies aiz Polārā loka slēpot, devusi pieredzi - jo mazāk lietu, jo labāk. Ceļasomā lieku tikai visnepieciešamāko. Piemēram, tādas drēbes, ar kurām var gan iet uz izstādes atklāšanu, gan gulēt parkā uz soliņa. Mūsdienu apģērbu industrija par to ir parūpējusies. Noteikti lieku somā kārtīgus apavus, mazu blašķīti un cigāru.
Cigāru?
Reizēm noder. Pagājušovasar biju tēlniecības simpozijā Davosā. 17. jūlijā, pirmajā simpozija dienā, uzkrita bieza sniega kārta. Nebijām tam gatavi - slapji, nosaluši, vasaras drēbēs. Atcerējos, ka somā ir mazā blašķīte. Tā arī visi iepazināmies. Tēlniecībā nereti ilgs un smags ir process līdz gala rezultātam. Pēc garas darba dienas mūzika - šajā ziņā esmu iestrēgusi klasiskajās, pārbaudītajās vērtībās, cigārs un glāze viskija ir īsti vietā. Mēģinu sevī kultivēt apziņu, ka varētu dzīvot, nepieķeroties dzīvei. Domāju, ka šodien ir forši, bet rīt jau tā var nebūt. Nu un tad?