V.B._ 11.novembra krastmalas attīstības projektu _Riga Marine City_ (_RMC_), kas paredz Daugavā uz pontoniem izveidot pie krastmalas pietauvotu atpūtas un tirdzniecības kompleksu. Lai gan informācija ir pretrunīga (mērs saka «jā», vicemēra birojs - «nē»), visdrīzāk plānotajā kompleksā domāts izvietot divus kazino. Tas ir absurds vismaz trīs iemeslu pēc.
Pirmkārt, RMC ir biznesa projekts. Ja tā plānotāji paredz ieplostot azartspēļu sfērā, neņemot vērā tās pašreizējos apstākļus, tas ir neprāts. Pērn azartspēļu un izložu apgrozījums sarucis par 40%, ieņēmumi kritušies par desmitiem miljonu latu. Nospiestajos ekonomikas apstākļos spēļu elles ņirboņas radītais adrenalīns cilvēkiem vairs nešķiet iekārojams. Bet Šlesers visu grib pamēģināt pats. Saka viņam statistika: nebāz tur rociņu, bet šim jau labāk zināms.
Otrkārt, Rīgas domes deklarētā nostāja it kā ir gluži pretēja - ierobežot spēļu automātu vietas un kazino vecpilsētā un centrā vai ideālā gadījumā aizvākt tās vispār kaut kur perifērijā. Piemēram, pie Šleseram mīļās lidostas. Uzblieztu mūsdienīgām prasībām atbilstīgu karkasa konstrukciju ar gaismas strūklakām un visām ekstrām, un adrenalīna kārie pilsētas viesi turpmāk varētu nemocīties, klumpačojot pa vecpilsētas bruģi un spaidoties vēsturiskajās ēkās iespiestajās «laimētavās».
Trešā veida neizpratne ir par vicemēra politiku: kāda tā īsti ir? Nupat viņa partijas biedrs un padotais, domes izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) solīja pašvaldības robežās žmiegt pornogrāfiju un alkohola tirdzniecību, kas, lai arī prasās pēc precizējumiem, itin labi saskan ar viņa partijas oficiāli deklarētajām nostādnēm. Alkohols, pornogrāfija un arī aizvien vairāk apkarotā smēķēšana vienojas kategorijā «atkarības», un turpat par visiem 100% iederas arī azartspēles. Ja pirmajiem tik tiešām ir nopietna politiska nostāja par šo, tā beidzot ir jādara publiski redzama un jāizslēdz jebkādas spekulācijas par iespējamu kazino atrašanos plānotajā RMC. Cita starpā tas rīdziniekiem un citiem interesentiem radīs skaidrākas tā «kaķa» aprises, kas ir RMC maisā.
Par aprisēm runājot, pilsētas vēsturiskajam centram piegulošas ievērojamas platības rekonstrukcijas līdzšinējās vizualizācijas neizskatās pārliecinošas. Kas tie par peldošiem būceņiem? Tai vietā lieliski iederētos izsvērta, gaumīga arhitektūra, ko projekta bīdītāji, norādot uz līdzīgas pilsētvides projektiem citviet Eiropā, piesauc gan, tomēr nespēj piedāvāt. Līdzšinējais piedāvājums izskatās pēc Daugavas krastmalas aizbūvēšanas, pēc vēl lielāka pilsētas un upes nošķīruma, ko novērst projektam pēc būtības paredzēts, jo nu, skatoties no krastmalas, upei priekšā ir paredzēto būvju biežņa. Savukārt, spriežot pēc plāna, no plostu apbūves skats uz Vecrīgu būs apgrūtināts. Ja īstenotos pašreizējais vizualizācijas koncepts, zaudētāja būtu gan Daugava, gan Vecrīga. Bet ja tas gadījumā nav bijis paredzēts realizācijai, tad kam gan? Ķeksītim, ka ticis iesniegts?
Šāda iespēja nav izslēgta, un tas ideju Daugavas krastmalu integrēt Vecrīgas apritē tās pašreizējā veidolā padara jo samocītāku. Šlesera nesen parakstītais nodomu protokols ar SIA P.V.B. neatstāj vietu šaubām, ka par katru cenu tiek virzīts tieši RMC projekts. Šaubas gan ir par noslēgtā līguma likumību, jo Šleseram nav paredzētas tiesības Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomes vārdā vienpersoniski tādu slēgt. Un šīs nav vienīgās ar vicemēra un SIA P.V.B. attiecībām saistītās šaubas.
Viens no P.V.B. vadītājiem ir Šlesera labs paziņa Juris Videnieks - tas pats bēdīgi slavenais tautiešu mājās aicinātājs, kurš par nieka 88 tūkstošiem latu ar Satiksmes ministriju saistītu iestāžu sagādātas valsts naudas cēla mērķa vārdā bija gatavs ar džipu vandīties pa pasauli bez kāda paredzama labuma un vērtēšanas kritērijiem. RMC atstāj līdzīgu iespaidu. Kaut kur dabūti investējami 20 miljoni eiro, un katrā ziņā tam jārealizējas peldošajos kioskiņos un grandiozā krastmalas pārbūvē. Īpatnēji tas viss ir. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bez Šlesera paziņas ar P.V.B. saistās arī kāda bijušā VDK darbinieka vārds. Un kāpēc krastmalas attīstībai nav pieteicies neviens starptautiskais investors? Jo sevišķi pēc tam, kad par to tika rīkots starptautisks plenērs. Atbildes varianti iespējami divi: vai nu Šlesera draugi ir gudrāki par visu pasauli, kas Daugavas viļņos nesaskata zelta vizmu, vai arī starptautiskajiem investoriem ir skaidrs, ka arī šī lieta ir «sakārtota» un nav te ko bāzties.