Visas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sociālās kampaņas pret braukšanu reibumā tapušas par Obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas līdzekļiem, un katru no tām atbalstījusi kāda apdrošināšanas kompānija, lai it kā «celtu iedzīvotāju apziņas līmeni». Taču informatīvās kampaņas par to, cik bīstamas ir ūdenstilpes un atpūta pie tām, īpaši savienojumā ar alkohola lietošanu, netop un netiek plānotas arī nākotnē. Iekšlietu ministrijā Dienai norāda - drošības jautājumus nevarot atrisināt kampaņveidīgi, turklāt veidot tik masveidīgas kampaņas, kā to dara, piemēram, CSDD, esot ļoti dārgi.
Taču skaitļi, aiz kuriem stāv aprāvušās dzīves un piederīgo sēras, signalizē, ka ir pēdējais brīdis darīt kaut ko lietas labā, jo pēdējos astoņos gados ūdens Latvijai laupījis 1515 cilvēku. Ne mazākos apmēros slīkšanas sērga veļas pār dienvidu kaimiņieni Lietuvu - tur pēdējos trīs gados vien noslīkuši 1200 iedzīvotāji.
Atpaliek no dzīvniekiem
Ūdens Latvijā paņem divtik vairāk dzīvību nekā ceļu satiksmes negadījumi, un aizvadītais jūlijs bēdīgi «pārsit» bieži piesauktos un ceļu satiksmes drošības nozarē par sava veida atskaites punktu kļuvušos 2000. gada «asiņainos» Jāņus, kad avārijās dzīvību zaudēja 26 cilvēki. Pagājušajā mēnesī glābēji izvilka 37 noslīkušos, bet šogad kopumā - jau 110. Taču patiesais skaits ir vēl lielāks, jo ne vienmēr talkā tiek aicināti ūdenslīdēji, līdz ar to statistika izmētāta pa visu atbildīgo dienestu reģistriem, bet vēl neesot apkopota. Latvijā noslīkst arī vairāk, nekā iet bojā ugunsgrēkos, piebilst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). «Ugunsnelaimi nereti nevar iepriekš paredzēt un novērst. Bet ūdenī katrs iet labprātīgi - peldēties dziļumā neviens ar varu negrūž!» saka VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere, uzdodot retorisku jautājumu: «Kur palicis cilvēku pašsaglabāšanās instinkts? Dzīvnieks nekad nelīdīs tur, kur viņam draud briesmas, bet cilvēkam tas ir pazudis.»
Glābēji esot sprieduši par sociālās kampaņas nepieciešamību, taču atdūrušies pret finansējumu. «Rupji rēķinājām, ka viena kampaņa izmaksātu ap 100 tūkstošiem eiro, taču tādas naudas mums nav. Turklāt daudz atkarīgs no laikapstākļiem - vēsās vasarās noslīkušo skaits ir daudz mazāks, tāpēc var gadīties, ka naudas ieguldījums tādā kampaņā neizrādītos tik efektīvs,» skaidro I. Vetere, uzsverot, ka VUGD pamatuzdevums ir cilvēku glābšana, tomēr dienesta darbinieki daudz laika veltot informatīvi izglītojošajam darbam. Tā, piemēram, pērn ugunsdrošības uzraudzības inspektori ir nolasījuši teju trīs tūkstošus lekciju par dažādiem drošības jautājumiem, organizēti 130 konkursi un sacensības skolēniem. Nesen par Eiropas Savienības finansējumu tapa četras īsfilmas bērniem Bīstamā robeža - vienā no tām runāts arī par drošu peldēšanos. I. Vetere stāsta, ka filmu diski kopā ar metodisko materiālu nodoti 600 vidusskolām, taču vēlāk atklājies, ka vairumā skolu filmas bērniem tā arī nav parādītas, ka skolotāji nemaz nav centušies bērnu izglītošanai izmantot pieejamos resursus, diskus vienkārši iegrūžot plauktā.
Bauda risku noslīkt
Kamēr glābšanas dienesti melno statistiku saista ar karsto laiku, alkohola lietošanu un pārgalvību, A. Saulītis ir pārliecināts, ka sakne ir daudz dziļāka: «Pirmkārt Latvijā pastāv nihilistiska attieksme pret likumu un drošības normu ievērošanu - noteikta cilvēku kategorija gūst baudu no to apiešanas: aizpeldēt aiz bojām, peldēties jūrā vētras laikā vai darīt to dzērumā. Vīriešus «noslīcina» viņu pašu vēlme apliecināties, pierādīt, ka spēj, piemēram, pārpeldēt ezeru. Taču visa pamatā ir izglītības trūkums un ačgārna lietu izpratne. Pieaugušajos to var labot ar iedarbīgām sociālajām reklāmām, bet bērnu izglītošana šajā jomā jāpastiprina jau tagad!»
Arī VUGD uzsver izglītības nepieciešamību - I. Vetere saka: «Būtu ideāli, ja bērniem skolās būtu atsevišķs mācību priekšmets par drošību. Ir jāsāk ar mazajām klasēm, jo šī vecuma bērni klausās atvērtām mutēm un dzirdēto atstāsta mājās vecākiem. Kamēr pie mums līdzīgi kā ārzemēs netiks ieaudzināta likumpaklausība, nekas daudz nemainīsies, jo pie katra dīķa nav iespējams nolikt pa glābējam.» IeM pārstāve Gunta Skrebele atklāj, ka sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju gan tiekot plānots skolās ieviest mācību priekšmetu Cilvēkdrošība, bet tas varētu notikt ne ātrāk kā 2018. gadā.
Psihiatram A. Saulītim ir vēl viens skaidrojums lielajam noslīkušo skaitam, ko viņš iepriekš pauda Latvijas Radio 4 diskusiju raidījumā Atvērtais jautājums, - Latvijā attīstās adrenalīna atpūtas kultūra, ar ko roku rokā iet reklāma, jo alkohols vasarā tiek reklamēts, rādot jautras kompānijas, kas atpūšas un konkrēto dzērienu lieto tieši pludmalē. Tas iedarbojas zemapziņas līmenī, un cilvēki, dodoties atpūsties pie ūdens, līdzi ņem alkoholu, kura lietošana mudina uz pārgalvībām. Dienai viņš piebilst: «Ja cilvēks ir klibs - viņš klibos visur. Tāpat ir ar sabiedrību - ja tā ir slima, problēmas būs visos līmeņos.»