Pētījums liecina, ka šogad Latvijas skolotāji mēnesī saņēmuši vidēji 471 latu pirms nodokļu nomaksas, tomēr, salīdzinot pedagogu darba samaksu ar citām profesiju grupām, piemēram, ierēdņiem, mediķiem, šoferiem, profesionāliem būvniekiem, «skolotāji atrodas profesionālās darba samaksas skalas apakšpunktā». Šādas situācijas nav citās M.Hazana pētījumā aplūkotajās valstīs (piemēram, Vācijā, Somijā, Ungārijā, Čehijā, Lietuvā). Pēdējos gados pedagogu atalgojums pastāvīgi pieaudzis, tomēr, izsakot skolotāju vidējo darba samaksu gadā pret iekšzemes kopproduktu (IK) uz vienu iedzīvotāju, redzams, ka Latvija šajā rādītājā arī pēc visiem skolotāju algu paaugstinājumiem tomēr atrodas Eiropas valstu astes galā. Proti, gandrīz visās valstīs vidējā pedagogu darba samaksa gadā ir vismaz 100% no iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju, taču Latvijā līdz šim - 59%. Pēc atalgojuma samazinājuma, kas gaidāms gada pēdējos četros mēnešos, rādītājs nokritīs zem 40%, pavēstīja M.Hazans. Tas nozīmē, ka no septembra ar Latvijas pedagogiem vienā līmenī būs tikai Baltkrievijas un Krievijas mācībspēki. «Tas nebija nekāds pārsteigums,» secina skolotāju arodbiedrības priekšsēdes vietnieks Jānis Krastiņš. Līdzīgu informāciju arodbiedrība guvusi no ārzemju kolēģiem, kuriem «mati ceļas stāvus», uzzinot par Latvijas pedagogu atalgojuma samazināšanu.
M.Hazans arī secinājis, ka pedagogi, kuri strādā rajonos un pilsētās ar lielāko skolēnu skaitu uz vienu skolotāju, kopumā ir sliktāk atalgoti nekā rajonos, kur skolēnu skaits uz skolotāju ir mazāks. Tas nozīmējot, ka pašreizējā pedagogu darba samaksas sistēma nav saistīta kopā ar efektivitāti. Tā neiet roku rokā arī ar darba kvalitāti. Piemēram, no gada sākuma samazinātās piemaksas par darba kvalitāti visnegatīvāk ietekmēja labākos skolotājus, akcentē M.Hazans, kurš secinājumus pamatojis ne tikai ar statistiskiem datiem, bet arī sarunām ar pedagogiem. M.Hazans norāda, ka Latvijas skolotāju darba samaksa ir pārāk strikti regulēta. Pašlaik pedagogu algu apmēru nosaka valdības noteikumi, taču, pēc M.Hazana domām, jādod lielāka autonomija skolu direktoriem, lai viņi varētu noteikt darbinieku algas. Izglītības ministres Tatjanas Koķes (ZZS) preses sekretāre Agnese Korbe stāsta, ka plānots mīkstināt normatīvus, pēc «nauda seko skolēnam» principa ieviešanas nosakot tikai minimālo pedagogu algas slieksni, bet pašvaldības, kurās būs lielāks skolēnu skaits, saviem pedagogiem varēs maksāt vairāk. Tiesa, tā kā nauda skolēniem sekos līdz pašvaldībai, nevis skolai, pašvaldība var izšķirties par vienādu finansējumu visām skolām, nevis atalgojuma paaugstināšanu pedagogiem, kuri māca vairāk skolēnu.