Bolīvija pārmet Austrijai, ka tā «nolaupījusi» prezidentu, kurš kļuvis par «imperiālisma gūstekni», turklāt pārliecināti apgalvo, ka lidmašīna aizturēta pēc ASV pavēles.
«Tas ir pārkāpums ne tikai pret prezidentu, bet pārkāpums pret valsti un visu Latīņamerikas reģionu,» E. Moralesu citēja raidsabiedrība BBC. Bolīvija paziņoja, ka atradīs «melu izplatītāju», un ir pārliecināta, ka baumas par E. Snoudena atrašanos uz klāja izplatītas apzināti, lai kaitētu valstij.
Bolīvijas pārmetumiem piebalsoja virkne Latīņamerikas valstu. Ekvadora solīja pat sasaukt Dienvidamerikas Nāciju savienības ārkārtas tikšanos.
Incidents izcēlās pēc tam, kad E. Moraless pameta Maskavu, kur piedalījās enerģētikai veltītā konferencē. Prezidenta lidmašīnai liedza nosēsties Portugālē, kur to bija plānots uzpildīt ar degvielu, turklāt savā gaisa telpā liedza ielidot arī Francija, Spānija un Itālija. Lidmašīna bija spiesta atgriezties Austrijā, lai nosēstos Vīnes lidlaukā. Tur lidaparātu pārmeklēja un secināja, ka E. Snoudena tur nav.
Eiropas Komija (EK) aizstāvēja incidentā iesaistītās Eiropas valstis, uzsverot, ka ikvienai dalībvalstij ir tiesības slēgt savu gaisa telpu, taču nevarēja paskaidrot, kādēļ tās izlēmušas tā rīkoties.
E. Snoudens, pret kuru ASV sākta kriminālizmeklēšana par slepenas informācijas noplūdināšanu, visticamāk, nav pametis Maskavas Šeremetjevas lidostas tranzītzonu, kurā ieradās 23. jūnijā ar reisu no Honkongas. Viņš iesniedzis patvēruma lūgumu 21 valstij, tostarp Bolīvijai, taču saņēmis jau virkni atteikumu. Zīmīgi, ka E. Moraless pirms izlidošanas no Maskavas aizstāvēja E. Snoudena rīcību.