Krīzes centrā bērniem un sievietēm Māras centrs māte ar zīdaini varēs uzturēties līdz trīs mēnešiem un nepieciešamības gadījumā vēl tikpat ilgi. Iepriekš viņa dzīvojusi kopā ar vecvecākiem, kas par viņu rūpējušies jau kopš 15 gadu vecuma. Taču viņu starpā izveidojies konflikts par bērnam piešķirto materiālo līdzekļu izlietojumu, kā arī zīdaiņa aprūpi. Kopumā 25 gadus vecajai sievietei šajā ģimenē ir nodrošināti labi dzīves apstākļi, uzskata Māras centra vecākā sociālā darbiniece Agnese Grauduma. Viņa cer, ka, ar psihologa palīdzību uzlabojot komunikācijas prasmes ar tuviniekiem, būs iespējams panākt, lai konflikts tiktu atrisināts un sieviete varētu atgriezties ģimenē. Vecmamma centrā jau ir apmeklējusi sievieti un viņas mazuli. Arī jaunā māte pati neesot izteikusi vēlmi pilnībā aiziet no vecvecākiem. Sociālās darbinieces pieredze liecina, ka bieži vien situācija ģimenē pēc kāda laika mainās un cilvēki salabst ar saviem tuviniekiem. Taču darbs ar sievieti uzsākts tikai šonedēļ, tāpēc par rezultātiem šajā gadījumā spriest vēl pāragri.
Neatkarīgas, pastāvīgas dzīves uzsākšana ir otrs iespējamais variants, arī šajā gadījumā to savu iespēju robežās varētu atvieglot sociālie darbinieki. Izvērtējot ienākumu līmeni, ar laiku sievietei varētu piešķirt trūcīgas ģimenes statusu, un varbūt tas dotu iespēju pretendēt uz mājokļu pabalstu, piebilda A. Grauduma. Iepriekš jaunā māmiņa īslaicīgi strādājusi veikalā.
Pašlaik galvenais ir atrisināt konfliktu, kas izveidojies ar vecvecākiem, kā arī nodrošināt sievietes un bērna vajadzību apmierināšanu, uzskata Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Kaspars Jasinkevičs. Rīgas domes sociālie darbinieki kopā ar krīzes centra speciālistiem strādā pie tā, lai šo situāciju atrisinātu. Viņi arī mēģināšot sazināties ar zīdaiņa tēvu, lai noskaidrotu, vai viņam ir iespējams iesaistīties bērna aprūpes nodrošināšanā. Ik gadu galvaspilsētā krīzes centros palīdzību meklē aptuveni 800 cilvēku. Galvenokārt tas notiek tieši ģimenē radušos konfliktu dēļ, atzīst K. Jasinkevičs. Otrs iemesls ir palikšana bez pajumtes. Trīs galvaspilsētas centros kopā ir vietas 120 iedzīvotājiem. To uzturēšanas izmaksas diennaktī ir ap 12 latiem. Lai gan pašlaik krīzes centros palīdzību meklē daudz cilvēku, nekad nav tā, ka pilnīgi visas vietas būtu aizņemtas, pārliecināts Rīgas domes pārstāvis.
Tomēr, tieši aizbildinoties ar vietu trūkumu krīzes centros, sievietei sociālajā dienestā tika ieteikts pārlaist nedēļas nogali pie paziņām. Savukārt fonds ziedot.lv viņai atrada vietu krīzes centrā, kā arī apgādāja ar pārtiku, piena pulveri bērnam, autiņbiksītēm un ceļa naudu, kas nepieciešama nokļūšanai Māras centrā, ziņo LETA. Izmeklēšanas komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt Rīgas Sociālā dienesta darbinieku rīcību pagājušajā piektdienā, kad šai jaunajai māmiņai ar mazuli netika sniegta nepieciešamā palīdzība, sanāks kopā piektdien, lai lemtu par atbildīgo amatpersonu darbību.
Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Dace Zvirgzdiņa Dienai norādīja - ja iestādes darbinieks nesniedz to, kas tiek sagaidīts, ir iespēja vērsties pie augstākstāvošas amatpersonas. Turklāt naktspatversmēs, patversmēs, krīzes centros kritiskos brīžos palīdzību var meklēt cilvēks pats - bez sociālā dienesta starpniecības. To, kā sociālie dienesti īsteno tiesību aktos noteiktās normas, kontrolē Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles departaments.