Ierobežo valdes locekļus
Lūk, piemērs - vīrietis, kurš strādā algotā darbā un ir veicis visus sociālos maksājumus, tomēr nevar saņemt paternitātes pabalstu, ja paralēli tam ir kāda uzņēmuma valdes loceklis, kurš par to saņem atlīdzību, no kuras tiek veiktas sociālās iemaksas. Faktiski viņam savas pilnvaras kā valdes loceklim paternitātes pabalsta saņemšanas laikā (desmit kalendārās dienas) ir jānoliek. Šādi ierobežojumi strādājošajiem algotā darbā, kuri vienlaikus ir arī kāda uzņēmuma valdes locekļi, ir attiecināmi gan uz maternitātes, gan paternitātes, gan slimības un vecāku pabalstu (strādājošiem tas tiek piešķirts samazinātā apjomā), kā arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanu. Tas faktiski nozīmē arī to, ka, piemēram, vecāku pabalsta saņemšanas laikā (pusotrs gads) tā saņēmējs, ja nevēlas saņemt samazinātu pabalstu, nevar dibināt uzņēmumu, kurā ir arī valdes loceklis. Tiesa, šie ierobežojumi nav attiecināmi uz uzņēmuma īpašniekiem, kuri uzņēmumā nesaņem algu, bet tikai dividendes, no kurām nav jāveic sociālās iemaksas.
Viens no risinājumiem it kā varētu būt atteikšanās no valdes locekļa atalgojuma (saglabājot statusu) pabalsta saņemšanas laikā. Taču praksē vairākumā gadījumu tas nebūs iespējams. Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece skaidro, ka sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas par valdes locekli ir jāveic, ja kapitālsabiedrībai taksācijas gada kārtējā mēnesī apgrozījums ir lielāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, kas reizināts ar koeficientu pieci, un kapitālsabiedrībā šajā mēnesī nav neviena darba ņēmēja vai visiem darba ņēmējiem obligāto iemaksu objekts ir mazāks par Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru. Un sociālās apdrošināšanas pabalstus var saņemt tikai tad, ja paralēli tiem par to saņēmēju netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas (izņēmums ir vecāku pabalsts, kuru strādājošie saņem samazinātā apmērā). Šis pats princips attiecas arī uz pašnodarbinātām personām. Piemēram, sieviete, kas ir pašnodarbināts tulks, vecāku pabalsta vai maternitātes pabalsta saņemšanas laikā, lai pabalstu nezaudētu, nevar veikt ārpakalpojumos kādus tulka pienākumus, ja par tiem tiek maksāta atlīdzība, no kuras tiek veiktas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Pieeju sadursme
Taujāta, vai tā nav diskriminācija, ja cilvēks, kurš savā algotajā darbā veicis sociālās iemaksas, tomēr nevar saņemt sev pienākošos sociālās apdrošināšanas pabalstus tikai tādēļ, ka vienlaikus ir arī kāda uzņēmuma valdes loceklis, J. Muižniece atbild noliedzoši, uzsverot, ka sociālās apdrošināšanas pabalsti ir ienākumu aizvietotāji tajās situācijās, kad cilvēks pats nevar gūt ienākumus algotā darbā. Tajā pašā laikā jāatgādina, ka Satversmes tiesa šo LM argumentu neuzskatīja par pietiekamu attiecībā uz strādājošu pensionāru tiesībām saņemt pensijas un lēma, ka strādājošajiem pensionāriem ir tiesības saņemt arī pensiju. Lai gan saskaņā ar LM postulēto pensijas, tieši tāpat kā jebkurš cits sociālās apdrošināšanas pabalsts, ir ienākumu aizvietotājs.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns pašreizējo sistēmu sauc par kroplu un uzsver: ja cilvēks ir veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas un apdrošinājies pret riskiem, tad viņam šo risku iestāšanās gadījumā (piemēram, esot bērna kopšanas atvaļinājumā) sociālās apdrošināšanas pabalsts pienākas, neraugoties uz to, vai viņam šajā laika periodā ir kādi citi ienākumi vai nav. P. Leiškalns uzsver, ka nevienam sociāli apdrošinātam cilvēkam nedrīkst liegt sociālās apdrošināšanas pabalstu brīdī, kad ir iestājušies riski, pret kuriem cilvēks ir apdrošinājies. Tā ir tieša analoģija ar tiesībām saņemt pensiju strādājošiem pensionāriem, norāda eksperts.
Te saduras divas pieejas: viena, ka sociālās apdrošināšanās pabalsts pienākas apdrošinātam cilvēkam brīdī, kad iestājas riska situācija, piemēram, maternitāte vai bērna kopšanas atvaļinājums, un pieeja, ka pabalsts pienākas riska situācijā, taču tikai tad, ja tās laikā cilvēkam nav ienākumu no algota darba. Jānorāda, ka valsts savā nostājā par sociālās apdrošināšanas pabalstu nepiešķiršanu cilvēkiem, kuri paralēli to saņemšanai strādā un veic sociālās iemaksas, gan nav konsekventa. Jo, piemēram, vecāku pabalstu var saņemt arī strādājošas personas, tikai samazinātā apmērā.
Īpašniekiem - cita situācija
Zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneris, zvērināts advokāts Jānis Taukačs, komentējot situāciju, skaidro, ka uzņēmuma dibināšana sociālās apdrošināšanas pabalsta saņemšanas laikā pati par sevi «nenozīmē to, ka, piemēram, jaunā māmiņa automātiski tiks uzskatīta par darba ņēmēju, kā dēļ piešķirtais vecāku pabalsts varētu tikt pārrēķināts. Būtiski saprast, kādu kapitālsabiedrību jaunā māmiņa (vai jebkurš cits sociālās apdrošināšanas pabalsta saņēmējs) vēlas nodibināt un kādu amatu šajā kapitālsabiedrībā vēlas ieņemt. Ja tiek dibināta SIA, kas ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja, un māmiņa ir šīs SIA kapitāldaļu īpašniece, tad piešķirtais valsts pabalsts varētu tikt pārrēķināts, jo jaunā māmiņa gūst ienākumus kā šīs SIA darba ņēmēja. Savukārt, ja māmiņa dibina SIA, kas ir uzņēmuma ienākumu nodokļa maksātāja, tad tikai kapitāldaļu turēšana un dividenžu saņemšana šādā SIA piešķirtā valsts pabalsta pārrēķināšanu nesekmēs, jo kapitāldaļu īpašnieks nav uzskatāms par darba ņēmēju.» Jāpiebilst, ka arī cilvēks, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, to nezaudē, ja nodibina savu uzņēmumu, taču nekļūst tajā par darba ņēmēju, piemēram, valdes locekli.
Lielāks risks tam, ka vecāku pabalsts varētu tikt pārrēķināts, stāsta J. Taukačs, ir tad, ja jaunā māmiņa jaundibinātajā SIA ieņem valdes locekļa amatu un par to saņem atalgojumu. Tādēļ būtu jāpārtrauc darba attiecības. Tajā pašā laikā J. Taukačs pauž pārliecību: «Lai arī jau šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums pieļauj, ka jaunās māmiņas ne tikai kopj bērnu, bet arī gūst ieņēmumus no komercdarbības (bez riska pilnībā zaudēt valsts piešķirto pabalstu), principā valsts neko nezaudēs, ja ļaus jaunajām māmiņām veidot uzņēmumus un strādāt tajos, saņemot vecāku pabalstu pilnā vai lielākā apmērā, nekā tas ir noteikts šobrīd, ja tiks veikti attiecīgi grozījumi tiesību aktos.»
Viedokļi dalās
Savs viedoklis par iespējām saņemt bezdarbnieka pabalstu cilvēkam, kurš vienlaikus ir arī uzņēmuma valdes loceklis, ir arī P. Leiškalnam. «Ja cilvēks ir strādājis algotu darbu, veicis sociālās iemaksas, bet vienlaikus ir arī uzņēmuma valdes loceklis, tad, zaudējot šo algoto darbu, būtu tikai taisnīgi, ja viņš varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu par to ienākumu daļu, kas viņam ir samazinājusies un pret ko viņš ir apdrošinājies, veicot sociālās iemaksas,» pauž P. Leiškalns.
Atšķirīgs skatījums gan ir sociālo lietu ekspertei Rutai Zilverei, kas uzsver, ka katram sociālās apdrošināšanas pabalstam ir mērķis, kādēļ tas tiek piešķirts. Un šis mērķis ir nodrošināt cilvēku ar iztikas līdzekļiem situācijās, kad cilvēks pats nevar gūt ienākumus no algota darba. Piemēram, vecāku pabalsts tiek piešķirts nevis tādēļ, ka piedzimis bērns, kurš jākopj, bet tādēļ, ka šajā laikā vecāks nevar strādāt un gūt ienākumus. Savukārt, ja viņš šajā laikā tomēr strādā un gūst ienākumus, tad viņam nav nepieciešams sociālās apdrošināšanas pabalsts pilnā apmērā. Te gan veidojas zināma pretruna, jo pabalsta saņēmējam nedrīkst būt tikai tādi ienākumi, no kuriem tiek veiktas sociālās iemaksas. Ja, piemēram, jaunā māmiņa ir kādas SIA kapitāldaļu īpašniece un saņem dividendes, tas nav šķērslis arī saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā vai maternitāti. Tātad nevar teikt, ka pabalsts ir pilnībā ienākumu aizvietotājs, jo ienākumi drīkst būt no kapitāla, bet no algota darba ne.
Ekonomikas doktors Edgars Voļskis, kurš jau ilgus gadus strādā auditorfirmā KPMG, teic, ka pašreizējā pieeja pabalstu izmaksai ir drīzāk matemātiska, nevis sociāli ekonomiska. Proti, tiek strikti kontrolēts, lai sociālās apdrošināšanas pabalsta saņēmējam nebūtu ienākumu no algota darba, taču netiek atbalstīts tas, lai cilvēks būtu maksimāli tuvu darba tirgum un nezaudētu kvalifikāciju. Arī E. Voļskis sliecas piekrist uzskatam, ka sociāli apdrošinātai personai tad, kad ir iestājies konkrēts sociālās apdrošināšanas gadījums, ir tiesības saņemt pabalstu, neraugoties uz to, ir vēl kādi ienākumi vai ne. Savukārt SEB bankas ekonomists Edmunds Rudzītis teic - lai arī sistēma nav ideāla, tomēr tā ir tāda radīta tāpēc, lai izvairītos no iespējamiem pabalstu izkrāpšanas gadījumiem. Tomēr arī viņš piekrīt, ka tādā veidā zināmā mērā tiek apcirpta cilvēku iniciatīva.