Ir šoferu kategorija, kam desmit līdz piecpadsmit diennakšu arests un tiesību atņemšana uz četriem gadiem nav arguments, lai reibumā nesēstos pie stūres. Taču ideja, ka naudas sodu vajadzētu palielināt līdz pat 5000 latiem, nav guvusi atbalstu, jo pastāv risks, ka tik lielas summas neizdotos iekasēt.
«Arests, ko ieviesām 2005.gadā, savu lomu ir nospēlējis - kopš tā laika dzērājšoferu skaits ir samazinājies par 50%. Taču ir auditorija, kura saprot tikai tad, ja uz viņiem iedarbojas naudas izteiksmē. Tā gan ir absolūti mazākā sabiedrības daļa,» situāciju vērtē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Līdz šim maksimālais sods bija Ls 500. Operatīvā informācija liecina, ka bez kavēšanās soda naudu samaksā 45 -70% šoferu, taču pilns sodu iekasēšanas cikls esot divi gadi, iesaistot tiesu izpildītājus, un šādā veidā izdodas piedzīt 90-94% no visām soda naudām.
Policijas optimismam par soda naudu efektivitāti nepiekrīt auto žurnālists Pauls Timrots: «Es neapgalvotu, ka sodi šobrīd ir neizbēgami. Daudz efektīvāk būtu panākt, lai tos piemēro. Kamēr sabiedrībā runā, ka no soda var viegli tikt vaļā, sarunājot ar policistiem, nav jēgas noteikt jebkādu summu. Ja var sarunāt kaut ko citu, tad sods var būt kaut vai izsūtījums uz Marsu. Vai mēs zinām kaut vienu sabiedrībā pazīstamu cilvēku, kas būtu sodīts par braukšanu dzērumā? Tātad pie mums pie stūres reibumā sēžas tikai mazāk zināmas personas,» ironizēja P.Timrots.