Jāstrādā līdz 67 gadiem
Pašlaik daudzās Eiropas Savienības valstīs pensionēšanās vecums ir 65 gadi, bet pakāpeniski tiek īstenota pāreja uz 67 gadiem (šādu lēmumu jau pieņēmusi Vācija, Dānija, Nīderlande). Eiropiešu vidējais dzīves ilgums arvien palielinās, bet dzimstība ES valstīs ir diezgan zema, tādēļ nākotnē var pietrūkt darbspējīgā vecuma strādnieku, kas uzturēs pensionārus. Viens no risinājumiem ir pensionēšanās vecuma paaugstināšana, kas cilvēkus mudinātu strādāt ilgāk.
Savu artavu šajās diskusijās devusi arī ekonomikas krīze, kas palielināja ES valstu sociālā budžeta tēriņus. Lai samazinātu budžeta deficītu un novērstu krīzes padziļināšanos, ES valstis ir spiestas pieņemt nepopulārus lēmumus. Piemēram, Grieķijā pensiju sistēmas reforma ir viens no nosacījumiem, kas jāizpilda, lai samazinātu budžeta deficītu.
Starptautisko aizdevēju prasības rosina arī Latviju izstrādāt pensionēšanās vecuma paaugstināšanas plānu. To iecerēts pakāpeniski palielināt no 62 līdz 65 gadiem. Labklājības ministrijas pārstāve Marika Kupče informē, ka paaugstināšana varētu sākties 2016.gadā, lai 2021.gadā sasniegtu 65 gadu slieksni. Par pensionēšanās vecuma izmaiņām tiek spriests arī kaimiņvalstī Lietuvā. Tuvāko gadu laikā to iecerēts paaugstināt līdz 65 gadiem, bet tālākā nākotnē lietuviešiem nāksies strādāt līdz 67 gadu vecumam, secina Lietuvas premjers Andrus Kubiļus.
Arodbiedrības pretojas
Latvijā pensionēšanās vecuma palielināšana notikusi bez īpašiem protestiem, bet Eiropas dienvidu valstīs tas izraisa daudz lielāku pretestību, jo pret valdības plāniem protestē ietekmīgās arodbiedrības. Francijā šis vecums ir tikai 60 gadu, turklāt arodbiedrību pārstāvētām grupām, piemēram, dzelzceļa strādniekiem ir tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos jau 55 gadu vecumā.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pagājušonedēļ uzsvēra, ka šāda sistēma nav dzīvotspējīga, tādēļ šogad plāno ierosināt būtiskas izmaiņas, kas paredzētu pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. «Mēs vairs nevaram atļauties atlikt lēmumus, ja gribam glābt pensiju sistēmu,» brīdina N.Sarkozī. Saskaņā ar valdības prognozēm pensiju budžeta deficīts šogad sasniegs gandrīz 11 miljardus eiro, ziņo AFP.
Kamēr eiropiešiem nākas samierināties ar minēto, par šādu soli joprojām nav izšķīrusies Krievija, kur saglabāts padomju laika pensionēšanās vecums (55 gadi sievietēm, 60 gadi vīriešiem). Tam ir arī savi objektīvi iemesli, jo Krievijā vidējais vīriešu mūža ilgums tikai nedaudz pārsniedz šo vecumu.