Ņemot vērā starptautisko aizdevēju prasību, ka šāgada budžetā papildus jākonsolidē 50 miljoni latu un tie jānodrošina ar kvalitatīviem strukturāliem pasākumiem, FM izveidoja darba grupu priekšlikumu izstrādei. Darba grupa iezīmējusi piecus virzienus, kur var gūt daļu no nepieciešamās papildu konsolidācijas, tajā skaitā ar reformu sociālajā (ierobežojot bezdarbnieku un slimību pabalstus) un arī augstākās izglītības jomā.
Par iecerēto augstākajā izglītībā FM vienīgi norāda: «nepieciešama tālāka reforma, lai nodrošinātu valsts apmaksātajām studiju vietām piešķirtā finansējuma racionālāku izmantošanu». Jautāti, par konkrēti kādām izmaiņām augstākajā izglītībā ir runa, ZZS pārstāvis darba grupā Saeimas deputāts Didzis Zemmers Dienai teica, ka «runāts par līdzīga profila augstskolu brīvprātīgu, ne piespiedu apvienošanu». ZZS pārstāvis darba grupā Banku augstskolas pasniedzējs Jānis Grasis tikai norādīja: ietaupītajiem resursiem no šādas apvienošanās gan būtu jāpaliek augstākās izglītības sistēmā kvalitātes uzlabošanai.
Vēl darba grupā esot spriests par cietumu sistēmas reformu, ko aktualizējusi Tieslietu ministrija (TM). «Cietumi Latvijā nav tādā kvalitātē, kā vajadzētu būt,» noteica D. Zemmers, piebilstot, ka šīs sistēmas sakārtošana dotu ietaupījumu ilgtermiņā. Aigara Štokenberga (Vienotība) vadītās TM padomnieks Gatis Kokins bija atturīgs par darba grupā spriesto. «Vienojāmies, ka visu informāciju sniegs finanšu ministrs,» viņš teica un norādīja, ka darba grupa «esot izskatījusi lielāko daļu jautājumu».
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kurš asi iebilst pret reformām ZZS pārvaldītajā izglītības un sociālajā jomā, Dienai sacīja, ka trešdien par budžeta papildu konsolidāciju sasaukta visu pozīcijas deputātu kopsēde. Tajā finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) skaidros papildu konsolidācijas svarīgumu, Dienai teica FM pārstāvis Aleksis Jarockis, piebilstot, ka skaidri papildu konsolidācijas pasākumi būšot zināmi februāra sākumā.