Viens no lielākajiem apakšveļas ražošanas uzņēmumiem V.O.V.A nodarbina ap 300 cilvēku. Šūšanas cehos, šujmašīnu adatām pa smalko audumu klabot, katra šuvēja darina kādu konkrētu detaļu. Vienā telpā strādā vairāk nekā divdesmit šuvēju, darba vietas ir kompakti izvietotas, katrai sava šujmašīna.
Brīdī, kad Diena ieradās ražotnē, tika gatavota spilgti rozā kolekcija, tāpēc katra sīkākā detaļa, pat diegi un podziņas, bija tieši šajā krāsā. Kāda darbiniece atklāja, ka bieži «vienā krāsā aiziet pat nedēļa».
Darbs nav viegls, jo ir diezgan vienveidīgs - viena šuvēja visu dienu pie auduma piešuj gumiju, cita - lencītes. Vienā dienā V.O.V.A darbinieces saražo apmēram 5000 izstrādājumu. Katram krūšturim vidēji tiek veltītas 15-20 minūtes atkarībā no tā, cik sarežģīta šūšanas tehnoloģija.
250 latu uz rokas
Uzņēmuma V.O.V.A finanšu direktore Viktorija Zozuļa atzīst, ka labas šuvējas vienmēr bijis grūti atrast, arī tagad darbinieču trūkst. Speciālisti, kas kvalitatīvi dara darbu, «ir uz izķeršanu».
«Šuvēja profesija ir ļoti sarežģīta un arī smaga, jaunieši to izvēlas nelabprāt,» nopūšas V.O.V.A. pārstāve un teic, ka saprot jauniešu izvēli, jo algas nozarē nav lielas. Uzņēmuma šuvējas vidēji saņemot 250 latu uz rokas. «Darbs ir smags. Visa diena jāpavada pie šujmašīnas, jāšuj viens un tas pats elements, darbs ir monotons,» atzīst V. Zozuļa.
V.O.V.A pēc 2008.-2209. gada finanšu krīzes teju jau atkopusies. Pērn salīdzinājumā ar 2011. gadu apgrozījums pieaudzis par 6%. Līdzīgi kā citos uzņēmumos, arī šajā izteikti lielāko daļu noieta veido eksports. Vietējā tirgū tiek pārdots tikai 12% produkcijas. «No krīzes esam iemācījušies, ka vienmēr ir jānodrošinās ar ietaupījumiem. Pirms tam mēs visu naudu ieguldījām uzņēmuma attīstībā,» norāda V. Zozuļa.
Krīze arī palīdzēja
Viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem ir Lauma Lingerie, kas jau vairākus gadus pieder a/s Silvano Fashion Group. «Tik labi kā tagad uzņēmumam vēl nav veicies nekad. Pēc tā, kā pērk apakšveļu, var secināt, kā attīstās ekonomika,» stāsta uzņēmuma priekšsēdētāja Linda Matisone. Lauma Lingerie šogad sasniegs pārdošanas rekordu, ko pamatā veicinājusi eksporta attīstība.
Finanšu krīze uzņēmumam ļāvusi iekarot arī vietējo tirgu: «Tā sauktajos treknajos gados tirdzniecības centros bija gandrīz neiespējami iekļūt - viss bija aizņemts, īres maksas augstas -, taču krīze to mainīja,» saka L. Matisone.
To, ka tuvojas globālā krīze, veļas ražošanas uzņēmumā konstatēja vēl krietni pirms tam, kad par krīzi sāka vēstīt mediji. 2008. gadā pavisam negaidīti no sadarbības atteicies viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem Lielbritānijā, norādot, ka savus pasūtījumus izvietos Āzijas valstīs, jo tur iepirkt līdzvērtīgu produktu esot krietni lētāk.
2009. gadā apgrozījums ievērojami saruka un Lauma Lingerie atlaida trešdaļu jeb 100 darbinieku. Tagad darbinieku skaits ir atjaunojies un turas ap 275 cilvēkiem.
Pirms finanšu grūtībām uzņēmumam Latvijā bija tikai divi veikali, tagad to ir septiņpadsmit. Tomēr ne jau šie veikali nodrošina lielāko peļņas daļu. Lauma Lingerie eksportē produkciju uz astoņām valstīm. Nesen tā pieņēma izaicinājumu iekarot specifisko Saūda Arābijas tirgu, kur apakšveļas bizness nav attīstīts.
L. Matisone stāsta, ka atvērt veikalu tur nebija uzņēmuma iniciatīva, uz sadarbību aicinājis kāds vietējais uzņēmējs. «Šī valsts ir ar specifiskiem principiem un reliģiskajiem noteikumiem. Tirgus tur ir noslēgts un, piemēram, veļas reklāma nav atļauta,» stāsta uzņēmuma vadītāja. Īpaši šim tirgum apakšveļa netiek šūta. Lielāks uzsvars tiek likts uz līgavu kolekcijām, jo arābu sievietes dzīvē kāzas ir viens no galvenajiem notikumiem.
L. Matisone norāda, ka gaume dažādās valstīs mēdz būt ļoti atšķirīga. Skandināvietes visbiežāk izvēlas ērtu veļu bez krāšņiem volāniem, taču Krievijā un Ukrainā sievietes uz tādu pat neskatās. «Krievijā sievietes ļoti augstu vērtē krāšņu veļu, tur ir svarīgs iespaidīgs vizuālais efekts. Vēl izteiktāka šī prasība ir Ukrainas sievietēm, turklāt viņām ļoti patīk zila krāsa, kas Latvijā nav pieprasīta,» skaidro L. Matisone.
Arvien lielāku popularitāti Eiropā iemanto funkcionālā veļa, kas dara teju brīnumus ar sievietes ķermeni. Dāmas pērk krūšturus, kas palielina krūtis pat par vairākiem izmēriem, un tieši pretēji - pērk arī tādus, kas samazina. Arvien pieprasītāka kļūst koriģējošā veļa, kas vēdera un vidukļa apkārtmēru var samazināt pat par pieciem centimetriem.
Pabērna lomā
Latvijas Veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs Dienai teic, ka valsts nepietiekami atbalsta tekstilrūpniecības nozari: «Valdība lielāku atbalstu sniedz kokapstrādes un tranzīta uzņēmumiem, kas ir svarīgi, jo tie palielina iekšzemes produktu, tomēr nepatīkami, ka tekstilizstrādājums tiek uzskatīts par produktu ar zemu pievienoto vērtību. Viņi nepamana, ka šajā nozarē ir nodarbināti ļoti daudz cilvēku.»
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols: «Tekstilnozare pelnījusi tikpat lielu atbalstu kā citas jomas. Šajā budžeta plānošanas periodā šī nozare tika diskriminēta, norādot, ka tā nav perspektīva, bet tāda attieksme nav taisnīga.»
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš ir pretējās domās un norāda, ka valsts atbalsts tekstilnozarei iespēju robežās ir pietiekams: «Jebkurš uzņēmējs teiks, ka grib lielāku valsts atbalstu. Nedomāju, ka šī industrija ir pamesta novārtā. Skaidrs, ja mēs gribam panākt labu ekonomikas izrāvienu, kas paredzēts Nacionālajā attīstības plānā, jādara viss iespējamais, lai sekmētu tādu produktu ražošanu, kam ir augsta pievienotā vērtība. Lielu potenciālu redzu tieši tajā posmā, kas saistīts ar pārdošanu, zīmolvedību. Te vēl ir lielas iespējas attīstīties.»