ASV stāsts patiesībā ir par divām ekonomikām - mazāko, kas lēni atgūstas, un lielāko, kura joprojām atrodas dziļā un pastāvīgā krīzē.
Aplūkosim šādus faktus. Kaut arī ASV oficiālais bezdarba līmenis jau ir 10,2%, šis skaitlis sasniedz 17,5%, kad tajā iekļauj darba meklējumos vīlušos un to vairs aktīvi nemeklējošos un daļēji nodarbinātos. Un, kaut arī dati no firmām liecina, ka pēdējos trijos mēnešos zaudēti aptuveni 600 000 darbvietu, mājsaimniecību izpēte, kurās iekļauti pašnodarbinātie strādnieki un mazie uzņēmēji, liek domāt, ka zaudēto darbvietu skaits pārsniedza divus miljonus.
Vēl vairāk, kopējā ietekme uz ienākumiem no darba, kas ir darbvietas reiz nostrādātās darba stundas reiz vidējā stundu darba samaksa, ir daudz smagāka nekā darbvietu zaudējums vien, jo daudzas firmas saīsina darbinieku darba laiku, liekot viņiem iet atvaļinājumā vai samazinot algas, tā kompensējot potenciālos zaudējumus.
Daudzas zaudētās darbvietas - celtniecībā, finansēs un ārzemēs izvietotajā ražošanā un pakalpojumos - ir zaudētas uz visiem laikiem, un jaunākie pētījumi liecina, ka viena ceturtdaļa ASV darbvietu ar laiku var tikt izvietota citās valstīs. Tādējādi aizvien lielāka darbaspēka daļa, kas bieži vien netiek iekļauta oficiālajā statistikā, zaudē cerību atrast ienesīgu nodarbošanos, kamēr bezdarba līmenis (it īpaši nabadzīgo, nekvalificēto darbinieku vidū) saglabāsies augsts daudz ilgāk nekā iepriekšējās recesijās.
Paraudzīsimies arī uz kredītu tirgiem. Tā dēvētie labie kredītņēmēji ar labu kredītspējas reitingu un investīciju kategorijas firmas pašlaik nejūt kredītu krīzi, jo pirmajiem ir piekļuve hipotēkām un patēriņa kredītiem, bet otrajām - pie akciju un vērtspapīru tirgiem.
Taču kredītņēmējiem, kuri nav «labie» ( tādi ir aptuveni viena trešdaļa ASV mājsaimniecību), nav daudz iespēju piekļūt hipotēkām un kredītkartēm. Tie dzīvo no algas līdz algai, kas bieži vien sarūk, samazinoties stundu darba samaksai un nostrādāto stundu skaitam. Firmām, kuras neietilpst investīciju kategorijā, un mazām firmām, kas lielākoties paļaujas uz piekļuvi banku aizdevumiem, nevis kapitāla tirgiem, kredītu krīze joprojām ir smaga.
Vai arī - paraudzīsimies uz mājsaimniecību un firmu bankrotiem un maksātnespēju. Lielākās firmas - pat tās, kurām ir lielas parādu problēmas, - var refinansēt savas pārmērīgās saistības tiesā vai ārpus tiesas, taču nepieredzēti liels skaits mazo biznesa struktūru bankrotē. Tas pats attiecas uz mājsaimniecībām, kur miljoniem vājāku un nabadzīgāku kredītņēmēju nespēj atmaksāt hipotēkas, kredītkaršu tēriņus, aizņēmumus automobiļa iegādei, studentu kredītus un cita veida patēriņa kredītus.
Palūkojieties arī uz to, kas notiek individuālajā patēriņā un mazumtirdzniecībā. Nesenie mēneša dati rāda nelielu aktivizēšanos mazumtirdzniecībā. Taču, tā kā oficiālā statistika lielākoties reģistrē lielo mazumtirgotāju realizācijas apjomus, neiekļaujot realizācijas apjoma kritumu simtiem tūkstošos mazāko veikalu un neveiksmīgo uzņēmumu, patēriņš izskatās labāks, nekā tas patiesībā ir.
Kamēr bagātām mājsaimniecībām ar augstāku ienākumu līmeni ir iekrājumu buferis, kas nogludina patēriņu, un tām nav jāpalielina uzkrājumi, lielākajai daļai mājsaimniecību ar mazākiem ienākumiem jākrāj vairāk, jo bankas un citi kreditori samazina pret nekustamo īpašumu izsniegto kredītu apmērus un pazemina limitus kredītkartēm. Tā rezultātā mājsaimniecību uzkrājumu līmenis paaugstinājies no nulles līdz 4% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas. Taču tam jāpaaugstinās vēl vairāk, līdz 8%, lai samazinātu mājsaimniecību sektora augsto finansiālo atkarību.
Protams, ASV valdība palielina savu budžeta deficītu, lai radītu pamatu pieprasījumam. Taču lielākajai daļai štatu un vietējo pašvaldību, kas pārdzīvojušas sabrukumu ieņēmumos no nodokļiem, jāpārstrukturē izdevumi, atlaižot no darba policistus, skolotājus un ugunsdzēsējus, vienlaikus samazinot arī sociālos pabalstus un sociālos pakalpojumus nabadzīgajiem. Daudzas štatu un vietējās pašvaldības valsts nabadzīgākajos reģionos riskē bankrotēt, ja federālā valdība nepalīdzēs glābt to finanses.
Vēl vairāk, atkal palielinās ienākumu un bagātības nevienlīdzība: nabadzīgākajām mājsaimniecībām ir lielāks bezdarba, algu samazināšanas vai darba stundu saīsināšanas risks, un tas viss noved pie zemākiem ienākumiem no darba, turpretim Volstrītā ar uzviju atgriezušās pārmērīgi lielās prēmijas. Fondu tirgus kāpuma apstākļos, kamēr mājokļu cenas aizvien krītas, bagātie kļūst vēl bagātāki, bet vidusšķira un nabadzīgie, kuru galvenā bagātība ir mājoklis, nevis akcijas, kļūst aizvien nabagāki un viņiem uzkrauj nepanesamu parādu nastu.
Tādējādi, kaut arī ASV tehniski varētu būt tuvu smagas recesijas beigām, lielākā daļa Amerikas turpina saskarties ar krīzi. Tādēļ nav jābrīnās, ka maz ir amerikāņu, kuri tic, ka tas, kas staigā kā pīle un pēkšķ kā pīle, faktiski ir no pelniem atdzimstošais putns Fēnikss, kas vēsta atgūšanos no krīzes.
Publicēts sadarbībā ar Project Syndicate