Tādēļ viena no pirmajām versijām ir, ka EM valsts sekretārs izraudzīts par brīdinājumu amatpersonām, lai tās saudzīgi izturētos pret informāciju, ko valdības partijas vēlētos paturēt noslēpumā. M. Lazdovskis pats Dienai piektdien dažas stundas pēc atlūguma iesniegšanas teica, ka patiesie pielaides nesaņemšanas iemesli viņam nav skaidri, bet iespējamie formālie iemesli nešķiet pārliecinoši, tādēļ šo Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu pārsūdzēs ģenerālprokuroram. Lēmumu nekomentē arī SAB.
Pietiekami savāds ir pats SAB lēmums - saskaņā ar to M. Lazdovskim anulēta esošā augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam un tas izdarīts pēdējā dienā, pirms beidzas tās termiņš, liecina Dienas rīcībā esošā informācija. Savukārt par jaunas pielaides piešķiršanu vai atteikumu lēmumā nav norāžu. Pielaides anulēšana pēdējā tās darbības dienā grūti izskaidrojama no lietderības viedokļa, ja vien mērķis nav bijis publiska brīdinājuma demonstrēšana citiem ierēdņiem. Ja iepriekšējā pielaide nebūtu anulēta pēdējā brīdī, ierēdnim būtu iespēja kārtot jaunu, kas varēja aizņemt pat mēnešus, neradot publisku skandālu par pielaides neesamību. Piemēram, veselības ministra Gunta Belēviča pielaides pieprasījums tiek skatīts jau trīs mēnešus.
Ikdienā valsts noslēpuma glabāšanu EM un tās kapitālsabiedrībās uzrauga nevis SAB, bet Drošības policija (DP). Vairākas DP izmeklēšanas, kas saistītas ar klasificētas informācijas noplūdi un kurās formāli figurē M. Lazdovska kā iestādes vadītāja vārds, nešķiet pārliecinošs iemesls ierēdņa karjeras apraušanai. Pēdējā no šīm izmeklēšanām, pēc Dienas rīcībā esošās informācijas, skar EM zemāka līmeņa ierēdņa pārkāpumu, kas nav apdraudējis valsts noslēpumu, nav saistīts ar informācijas noplūdi, bet drīzāk formālu ierobežotas pieejamības dokumentu aprites pārkāpumu.
Proti, 2014. gada pavasarī drīz pēc M. Lazdovska pārnākšanas no Tieslietu ministrijas (TM) EM izskatīšanai valdības sēdē gatavoja aktuālo informāciju par sekām Latvijas ekonomikai, ko radījušas Eiropas Savienības pret Krieviju ieviestās sankcijas. Ziņojums sākotnēji saturēja statistiku, nevis valsts drošībai sensitīvus datus, bet jau ziņojuma sagatavošanas gaitā pēc Ārlietu ministrijas lūguma tas tika papildināts ar informāciju un tā statuss no «dienesta vajadzībām» tika paaugstināts. Tomēr EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs, kas strādāja pie dokumenta sagatavošanas, tā tālākai saskaņošanai ziņojuma projektu elektroniski pārsūtījis valsts sekretāram M. Lazdovskim, kurš tobrīd vēl nebija pieprasījis jaunu pielaidi valsts noslēpumu saturošai informācijai.
Pēc noteikumiem darbs ar šo dokumentu bija jāturpina pēc sevišķās lietvedības prasībām amatpersonām, kurām ir pielaide valsts noslēpumam. M. Lazdovskis, uzskatot, ka viņam spēkā ir vēl TM laikā saņemtā pielaide, jo darba tiesiskās attiecības, pārrotējot uz EM, nebija pārtrauktas, ne tikai saskaņojis dokumentu, bet par to ziņojis valdības sēgtajā sēdē, SAB direktoram Jānim Maizītim klātesot. DP interese par šo gadījumu parādījusies tikai vairākus mēnešus vēlāk.
Vēl iepriekš 2013. gada rudenī DP veica izmeklēšanu saistībā ar Valsts kancelejas sagatavota atzinuma noplūšanu no TM, kas bija būtisks tiesvedībā ar airBaltic kādreizējo akcionāru Bertoltu Fliku. Tolaik M. Lazdovskis bija TM valsts sekretārs un, lai arī noplūdušais dokuments bija pieejams vairākām amatpersonām, formāli tas bija iemesls tieši viņa kā iestādes vadītāja saukšanai uz DP.
Vēl DP aizvadītajā vasarā uzsākusi izmeklēšanu par informācijas noplūdi saistībā ar Citadele bankas valstij piederošo akciju pārdošanas procesu. EM un tās pārraudzībā esošā Privatizācijas aģentūra bija atbildīgas par šī jautājuma virzīšanu valdībā. Kādēļ caurumi Citadeles darījuma slepenībā izmantoti, veidojot pārmetumu kritisko masu tieši pret EM vadību, nav skaidrs, jo cita līdz šim publiski neizskanējusi informācija, kas ir Dienas rīcībā, liecina, ka DP jau pērnajā pavasarī bija sagatavojusi ziņojumu, ka konfidenciālu un neglaimojošu informāciju par konkurentiem izplata paši potenciālie investori, tā cenšoties tos diskreditēt un ietekmēt procesus.
Politiskajās un drošības dienestu aprindās nebija noslēpums, ka interesi par M. Lazdovska pielaides jautājumu bija izrādījušas ietekmīgas personas, Valsts prezidenta kancelejas direktoru, eksprokuroru Aleksandru Bimbiruli un bijušo iekšlietu un tieslietu ministru Mareku Segliņu ieskaitot. Zināms, ka M. Lazdovska māte - Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga - ir bijušās zemkopības ministres L. Straujumas tuva draudzene. Par pašu M. Lazdovski ir uzskats, ka viņam ir īpaši labas attiecības gan ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja «seju» Jutu Strīķi, gan Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Latvijas politiskajā vidē, kur personiskās attiecības nosaka daudz, tas amatpersonai dod vajadzīgo «atslēgu komplektu», lai atslēgtu durvis, kuras citiem ir slēgtas un radītu par personu labvēlīgāku viedokli. Šoreiz tās palika slēgtas, un īstie iemesli, iespējams, «uzpeldēs» laika gaitā.