Vienmēr ar interesi žurnālos apskatu sievietes, kuras no «ikdienas parastajām» par košām un gaumīgām pārvērtusi stilista, grimētāja un friziera roka. Jā, šīs sievietes izskatās pievilcīgas, bet profesionāļa rokas pieskāriens neviļus piespiedis delete taustiņu viņu pašu varbūt pelēkajai, nemodernajai, tomēr individualitātei, ko veidojusi konkrētās sievietes dzīves pieredze, ikdiena, ieaudzinātie uzskati, seksualitāte un iespējas.
Man brīnums, kā var nesaprast, ka uz platiem gurniem un īsām kājām neglīti izskatās džinsi ar šauriem galiem. Neizprotu, kāpēc uz džemperīša dzīvespriecīgās krāsās, «lai smukāk», jāuzsien krāsains lakatiņš. Vai spogulī tiešām nevar redzēt, ka lietišķs kostīms bālganā tonī nepiestāv bālas ādas krāsas īpašniecei? Tomēr tā ir sieviešu pašu izvēle. Patiesa, stilistu nevainojamās, bet bezpersoniskās rokas neuzlabota.
Man negribētos dzīvot mākslīgā realitātē, kur attiecības tiek veidotas pēc psihologu tiražētiem padomiem, bet tēls - pēc stilista ieteikuma.
Esmu pārliecināta, ka elegance ir Dieva dota, to nevar iemācīties. Man grūti iedomāties, kāda globāla katastrofa varētu likt, piemēram, Frančeskai Kirkei, Asnātei Smelterei, Ievai Iltnerei saģērbties bezgaumīgi un vecumam neatbilstoši. Esmu pārliecināta, pat, ja šīs burvīgās piecdesmitgadnieces pēkšņi sadomātu uzvilkt mini, viņas to izdarītu tik virtuozi, ka nevienam pat neienāktu prātā, vai tas ir atbilstoši šīs sievietes vecumam.
Reiz, intervējot kādu Latvijas inteliģences aprindās cienījamu dāmu tuvu 50, man gadījās ievērot (viņai pārliecoties pār palodzi) stringu maliņu. Kvalitatīva mežģīne, ādai lieliski piestāvoša krāsa un faktūra. Intīma nianse? - teiksiet jā, bet viņas garajām kājām un labi trenētajam ķermenim piestāvēja. Tas liecināja arī, ka šī sieviete ciena savu seksualitāti, un stereotips: «pēc piecdesmit - tikai vilnas seģenē!» nav par viņu. Es biju sajūsmā!