Vispopulārākās studiju jomas, ko vidusskolēni šogad izvēlas, ir inženierzinātnes un medicīna/veselības aprūpe - uz tām norādījuši 20% aptaujāto. Uzreiz aiz tām seko ekonomika un biznesa vadība - uz šo jomu tēmē 18%. Inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, arī fiziku un matemātiku gan izteikti vairāk vēlas studēt puiši, savukārt meitenes karjeras plānus biežāk saista ar medicīnu un veselības aprūpi, kā arī ar jomām, kas aptaujā kopumā arī izrādījusies visai populāra izvēle - ar mākslu un mūziku, pedagoģiju un psiholoģiju.
Vismazāko interesi, vismaz atbildot uz šīs konkrētās aptaujas jautājumiem, jaunieši izrādījuši par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%). Ārvalstīs vidusskolu beidzēji visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā biežāk nekā ārzemēs - medicīnu un veselības aprūpi.
Vaicāti par to, kādi apsvērumi ietekmējuši viņu studiju virziena izvēli, jaunieši visbiežāk (70% gadījumu) atzinuši, ka viņus vada patiesa interese par izvēlēto profesiju. 60% svarīga ir iespēja labi nopelnīt, bet trešais nozīmīgākais faktors, ko ņemt vērā, izvēloties studiju jomu, ir budžeta vietu pieejamība, kas būtiska 31% jauniešu. Tiesa, tikai 5% ņem vērā to, cik liels ir konkurss uz vienu valsts apmaksāto studiju vietu. Piektdaļa respondentu pievērš uzmanību darba devēju pieprasījumam pēc noteiktas profesijas, bet pavisam maz respondentu atzīstas, ka ņem vērā vecāku vēlmes un draugu vai paziņu ieteikumus.
Tā kā Latvijas augstskolās un koledžās mācīties par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem dabū mazāk par pusi no visiem studentiem, pārējiem mācīties gribētājiem jādomā, kā savas studijas finansēt. Lielākā daļa jeb 66% Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujas dalībnieku tomēr cer uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu. 38% paļaujas uz vecāku atbalstu, bet 36% paralēli studijām plāno pelnīt naudu paši - strādājot algotu darbu. Retāk jaunieši domā par studiju kredīta izmantošanu (13%), esošu uzkrājumu izmantošanu (8%) vai aizņēmumu no tuviniekiem (5%). Jaunieši, kuri izglītības plānus saista ar ārvalstīm, studijām nepieciešamos līdzekļus jau laikus ir uzkrājuši biežāk nekā tie, kuri plāno studēt Latvijā, atklāj aptauja.