«Es neesmu Valdis Zatlers. Es esmu Inguna Sudraba,» atbildēja jaunās partijas veidotāja uz vaicāto, kas mudina domāt, ka viņai izdosies izveidot spēcīgu politisko spēku, ja tas neizdevās V. Zatleram, piesakot Reformu partiju. Līdzību starp abiem ir daudz, ja nerunā par to, ka bijušais Valsts prezidents V. Zatlers partiju izveidoja ievērojami īsākā laikā un tas notika uz Saeimas atlaišanas viļņa. Taču viņam bija komanda no prezidentūras laika. I. Sudrabas partijas veidošana uzticēta jau nosauktajiem domubiedriem, ar kuriem kopā vēl ir arī Sergejs Ancupovs.
Nedaudz vairāk nekā 400 kustības biedru vidū ir daļa cilvēku, kas staigājuši no partijas uz partiju. Viena paliela grupa bijusi saistīta ar LSDSP - starp tiem zināmākie ir Valdis Lausks, kurš darbojies vēl dažās partijās, Imants Burvis, Uldis Līviņš, Oskars Grīgs, kurš bijis arī TB/LNNK un partijā Par prezidentālu republiku. Savukārt V. Tamužu nelielas ietekmes partija Ražots Latvijā pirms 10. Saeimas vēlēšanām bija izraudzījusies par savu premjera kandidātu. LPP/LC un arī Reformu partijā gūta pieredze ir Guntaram Viziņam, bet Daina Medne bijusi Tautas partijā. Uzņēmēju Andreju Zeibotu vēl nesen varēja sastapt Einara Repšes partijas Latvijas attīstībai dibināšanas kongresā, bet pirms tam viņš stāvējis klāt pie vēl vairāku jaunu spēku veidošanas. Kustības biedru sapulcē bija vairākas sabiedrībā zināmas personas, piemēram, bijušais Augstākās Padomes deputāts Ziedonis Ziediņš, Aivars Veiss, kurš ar I. Sudrabu strādājis kopā Finanšu ministrijā, kā arī Ilze Jurkāne. Jaunajā kustībā ir arī bijušie ministri Ina Gudele un Ivars Amoliņš.
Redzams, ka kustības dalībnieki pārstāv plašu ideoloģisko spektru. Taču I. Sudraba vēl nevarēja definēt jaunā politiskā spēka ideoloģiju, jo tas konkretizēsies tikai darba grupu sēdēs, kas līdz kongresam sagatavos partijas programmu. Partijas veidotāja neredz problēmas tajā, ka atnākušo vidū ir dažādu uzskatu pārstāvji. Uz vaicāto, vai partija varētu ieņemt samērā brīvo sociāldemokrātu nišu, V. Tamužs atzina, ka «negribētos identificēties ar sociāldemokrātu zīmoliem», taču viņš varot piekrist tam, ka valsts pievērš pārāk maz uzmanības cilvēkam.
Kustībai jau ir neliels finansiālais atbalsts, par to liecināja pirmais pārskats par ziedotājiem, kā arī darba grupu sēdes pie klātiem kafijas galdiem. Tai ir arī sabiedrisko attiecību kopēji, jo I. Sudrabas un vēl pāris runu bija veidotas uz viegli saprotamu, spilgtu stāstu pamata, lai padarītu ikvienam viegli uztveramu tās mērķi veidot labāku Latviju. I. Sudraba deva mikrofonu arī it kā nejauši zālē izraudzītiem cilvēkiem. To saņēma arī Irina Tomsone. Viņa bijusi aktrise, «kas nevienam tagad vairs nav vajadzīga», bet kustībā iestājusies, jo nav varējusi noskatīties, «kā ceturtā vara vajā Ingunu Sudrabu». Savukārt uzrunātā Antoņina Ņenaševa kļuva pazīstama pēc televīzijas spēles Es gribu būt premjerministrs, un viņai patīkot viss, ko šeit dzirdējusi.