Kāds pieķerts kontrabandists Anatolijam nesen pat draudējis ar izrēķināšanos, tādēļ viņš šobrīd apsver, vai draudus uztvert nopietni un vērsties Drošības policijā. Muitnieks ar 18 gadu stāžu atzīst, ka savulaik pārkvalificējies par kinologu tieši tādēļ, lai būtu tālāk no jebkādiem netīriem darījumiem: «Zini, kā ar tiem kukuļiem ir - ielaidīsi mazo pirkstiņu, roku ārā nevarēsi dabūt. Nesienos es ar tiem, nav vajadzīgs. Tāpēc jau par kinologu aizgāju.» Kopš tā laika dzīve bijusi mierīgāka, jo suns nav ne uzpērkams, ne melot prot - tiklīdz saož cigaretes, apsēžas un sāk riet, skaidro Anatolijs.
Izdomas netrūkst
Nopietnie kontrabandisti ar dažām cigarešu paciņām neķēpājoties. «Tagad pat grūti iedomāties, kur tik neslēpj - mašīnas pārmetina, pārgriež, pārbūvē, bākās, paneļos saliek, no sēdekļiem izņem švammi un saliek. Oriģināls gadījums bija Pāterniekos uz Baltkrievijas robežas - sabāž cigaretes celofāna maisos, saliek iekšā bākā un pielej ar benzīnu, lai nevar redzēt vai saost,» atceras muitnieks.
Viņš kontrabandistu izmanību ilustrē ar vairākiem piemēriem no dzīves: «Vienreiz bija gadījums - Badijs lec iekšā pasāta bagāžas nodalījumā, rāda, ka tur cigaretēm jābūt. Skatos, nevaru atrast. Prasu šoferim, tas - tāds deviņpadsmitgadīgs jaunietis - stāsta, ka pa Rēzekni bagāžniekā smēķus vadājot, tāpēc arī suns saož. Jau domāju laist cauri, kad dzirdu, kā šis zem deguna murmina - gudrs suns, gudrs suns! Nu tad aizvedām pie muitnieka, šis paņēma lukturi, paskatījās - jā, nišās apšuvumā izgrieztas lūkas, saliktas cigaretes un pa virsu ar plastilīnu viss nosmērēts. Cits piemērs - nesen naktī biju uz zaļās robežas. Aizturēja desmit kastes, kuras bija pārvestas pār upei ar gumijas laivu. Tur jau gaidīja divi pielāgoti velosipēdi, lai vestu tālāk.» Anatolijs ir drošs, ka kontrabandu Latvijā ar saknēm neizravēs nekad: «Viņi vedīs vienmēr, meklēs jaunus ceļus!»
Vedēji iet mazumā
Kamēr runājamies muitnieka mājas pagalmā, Badijs dzīvespriecīgi spēlējas un skraida apkārt. Savulaik viņš dzīvojis suņu patversmē Anglijā, no kurienes iesaukts likumsargu rindās un nokļuvis uz Latvijas robežas. Te suns ilgu laiku meklējis narkotikas, bet krīzes specifika pirms gada likusi Badijam mainīt profesiju - tagad viņš ir profesionāls cigarešu uzodējs. Par spīti cienījamam deviņu gadu vecumam un sirmajam purngalam, darbs joprojām vedas raiti. Anatolijs stāsta, ka gada laikā Badijs uzodis 35 nelegālo cigarešu kravas.
Pēdējā laikā gan uziet kontrabandistus paliekot arvien grūtāk. «Lūk, pirms gada, kad iesāku meklēt cigaretes, gandrīz pie kura ej, kaut ko atrod. Bet tagad jau jāpameklē kārtīgāk - neteikšu, ka nav kontrabandas, bet ierobežota ir. Tas tāpēc, ka sodi baigie, pats nesen ar vienu agrāk pieķerto runāju, viņš teica - nevedot vairāk, neatmaksājas…» stāsta muitnieks.
Lielākie atradumi gan nākot no Grebņevas, bet, jautāts par Vientuļu muitas kontroles punktu Viļakas apkaimē, Anatolijs tikai sērīgi nopūšas: «Kā tev pateikt… Kad es aizbraucu, ja tur mašīnas zem nojumes ir - ir! Man ir bijuši vairāki gadījumi - tikko iebraucu punktā, neitrālajā zonā esošie ierauga suni un uzreiz griež atpakaļ. Neviens jau negrib maksāt sodus…»