Kļaviņš nevar tikt apstiprināts par LFF prezidenta kandidātu». Trīs nedēļas ilgušās lietas izskatīšanas procesa rezultāts ir tāds, ka Kļaviņš, tautas valodā sakot, aizfutbolēts no DK uz LFF valdi, kurai tad arī jāpieņem galīgais lēmums, vai Kļaviņš drīkst kandidēt uz LFF prezidenta amatu 29. aprīlī.
Iemesls tam, ka valdes nosūtītā lieta DK tiek atspēlēta atpakaļ, būtībā ir vienkāršs - juridiskas nepilnības LFF statūtos. Kļaviņš nav uzskatāms par cilvēku, kas saistīts ar futbolu, tāpēc LFF DK nevar pieņemt jebkāda veida lēmumu par sieviešu basketbola kluba Cēsis prezidentu. Tiesa, reglamentā ir punkts, ka DK ir tiesīga pieņemt disciplinārus sodus arī par futbola maču skatītājiem, kāds Krišjānis Kļaviņš bija, piemēram, piektdien notikušajā virslīgas atklāšanas mačā Liepājā. Situācija, kad uz LFF prezidenta amatu kandidējoša persona nav uzskatāma par cilvēku, saistītu ar futbolu, gan ir visai absurda.
Šā gada 19. februārī DK saņēma LFF Godīgas spēles un ētikas komitejas lēmumu par iespēju piemērot Kļaviņam LFF Disciplinārajā reglamentā paredzētās sankcijas par iespējamo iesaistīšanos darbībās saistībā ar manipulāciju ar futbola spēļu rezultātiem. Tam par iemeslu bija LFF pagājušā gada 27. novembrī (tātad - pirms Kļaviņa pieteikšanās prezidenta amatam) saņemtā vēstule no UEFA, kas apstiprina, ka Kļaviņš, identificēts pēc adreses, telefona numura, iepriekš ieņemtā LFF preses sekretāra amata un saistības ar BK Cēsis, vairākkārt pieminēts Bochum lietas izmeklēšanas materiālos. DK paskaidro, ka «Bochum lieta ir Vācijas pilsētā Bohumā notikusī tiesvedība par plaša apmēra spēļu sarunāšanas lietu, kurā konstatēts, ka vairākiem spēlētājiem un tiesnešiem tika piedāvāts iesaistīties manipulācijās ar spēļu rezultātiem. Minētā lieta noslēdzās ar vairāku personu notiesāšanu un cietumsodu piespriešanu». UEFA vēstulē norādīts, ka šajā lietā viens no starpniekiem bija Manuels Pekoseks, kurš ir veicis 30 tūkstošu eiro pārskaitījumu Kļaviņam. Tāpat UEFA rīcībā esot ierakstīta saruna, kurā totalizatoru kompānijas SAMVO, kas spēļu sarunāšanā sadarbojās ar uz pieciem gadiem notiesāto Anti Šapinu, darbinieki apsprieda bankas konta atvēršanu uz tādas personas vārda, kura «mēdz uzvarēt likmes». Izmeklēšanas gaitā ticis konstatēts, ka šī persona ir Kļaviņš. UEFA norādīja, ka Kļaviņš pašlaik nav amatpersona UEFA Disciplinārā reglamenta izpratnē, bet tas mainītos, ja viņš tiktu ievēlēts par LFF prezidentu.
Interesanta ir Kļaviņa it kā atzīšanās tajā, ka viņa rīcībā nav informācijas par manipulācijām ar futbola spēļu rezultātiem, tajā skaitā arī ar Latvijas izlases un FC Skonto līdzdalību, lai gan iepriekš medijiem viņš apgalvojis tieši pretējo. Balstoties uz DK protokolu, Kļaviņš norādīja, ka «informācija, kuru viņš sniedz presē, ir viņa brīva izvēle un patieso informāciju viņš sniedz DK sēdes laikā». Paša Kļaviņa komentārs Dienai par šo - 17. - punktu ir tāds, ka DK neļāva veikt sēdes audioierakstu, «tāpēc sēdes lēmuma 17. punktā rakstītais ir LFF interpretācija, kas neataino Krišjāņa Kļaviņa teikto». Tāpat viņš norādīja, ka sīkākus komentārus par šo jautājumu sniegt neplāno.
Pēc DK lēmuma Kļaviņš sociālajos tīklos paudis viedokli, ka DK «pilda pasūtījumu ārpus savas kompetences». Gan viņš, gan viņa pārstāve Jeļena Kvjatkovska norādīja uz DK nevēlēšanos parādīt LFF sūtīto pieprasījumu UEFA, kas lika pēdējam nosūtīt savā rīcībā esošo informāciju par Kļaviņa iespējamo saistību ar spēļu sarunāšanu. Kļaviņš solījies noteikti izmantot normatīvajos aktos paredzētās iespējas pārsūdzēt šādu DK lēmumu.