Politiķe norādīja, ka, lai arī esot iepazinusies ar Latvijas inteliģences pārstāvju vēstuli, kurā tiek prasīts izvietot NATO spēku bāzes Austrumeiropā, pašlaik neesot runas par NATO ilgtermiņa kaujas vienību stacionēšanu Baltijā, bet gan sadarbības stiprināšanu citos veidos.
Ar citiem veidiem Vācijas kanclere saprot ilgstošākas mācības, aizsardzības infrastruktūras uzlabošanu un dažādu manevru veikšanu. A. Merkele arī nepakļāvās kāda Vācijas žurnālista provokācijai, kas jautāja, vai kanclere noraida pastāvīgas militārās bāzes izveidi Baltijā tāpēc, lai lieki neizaicinātu Krieviju. Kanclere atbildēja, ka precīzi tikšot ievērots NATO līgums: «5. pants nav teorētiska vienošanās. Tas nosaka sabiedroto palīdzību gadījumā, ja tiek apdraudēta viena no dalībvalstīm ne tikai uz papīra, tāpēc mums ir jāsagatavojas, lai nepieciešamības gadījumā mēs varētu ātri reaģēt.»
A. Merkeles sarunā ar Latvijas premjeri Laimdotu Straujumu skarts arī Krievijas un Eiropas Savienības (ES) savstarpējo sankciju jautājums. L. Straujuma žurnālistiem norādīja, ka saņemts Vācijas solījums Latvijas eksporta iespēju palielināšanai uz trešajām valstīm. Savukārt A. Merkele uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju bija neizbēgama un nepieciešama rīcība, lai skaidri parādītu ES attieksmi pret to, kas notiek Ukrainā.
Svarīgs žests
«Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Latvijā ir labas gribas žests un signāls Krievijai, ka NATO ir ar mums. Tas ir vizītes galvenais vēstījums. Tā arī ir iespēja pārrunāt NATO ciešāku klātbūtni Baltijas valstīs,» vērtē politologs, Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rostoks. Viņš gan piebilst - Vācijas politiskajā elitē ļoti spēcīgs ir viedoklis, ka Krievija dara nepatīkamas lietas nevis tādēļ, ka ir agresorvalsts, bet tādēļ, ka ir nostādīta nepatīkamā situācijā un tai jāaizstāv savas intereses. Tāpēc Vācijas attieksme pret Krieviju esot stipri piesardzīga, cenšoties pārliecināt Latviju, ka mūsu reakcija pret Krievijas apdraudējumiem ir pārspīlēta. «Raugoties uz pēdējiem notikumiem Ukrainas austrumos, es šeit domāju Krievijas bruņutehnikas virzīšanos uz Doņecku un Luhansku, Baltijai un Polijai ir pamats justies apdraudētai. Tieši tādēļ tik svarīga ir A. Merkeles vizīte, kas ir solidaritātes izpausme. Tas ir apliecinājums, ka mūsu sabiedrotie ir ar mums, NATO līguma 5. pants ir spēkā un nepieciešamības gadījumā tiks pielietots,» uzskata politologs, LU profesors Juris Rozenvalds.
Investīcijas izpaliek
Vācijas kanclere savā uzrunā labprāt pakavējās pie jautājumiem, kas nebija saistīti ar Ukrainas krīzes dēļ valdošo ģeopolitisko saspīlējumu. 2010. gada rudenī, viesojoties Rīgā, Angela Merkele bija iniciējusi nepieciešamību Latvijas un Vācijas ciešākai sadarbībai profesionālās izglītības jomā. Kā apliecināja L. Straujuma, Ministru kabinets šomēnes esot pieņēmis attiecīgu likumprojektu, kas Latvijas profesionālo izglītību tuvināšot Vācijas pieredzei. 2010. gadā Latvijas valdība Angelai Merkelei iesniedza apjomīgu nepieciešamo investīciju sarakstu, kur tika piedāvāts iesaistīties vācu investoriem. Šajā sarakstā bija gan medicīnas un nanotehnoloģiju centru radīšana, gan augstas pievienotās vērtības metālizstrādājumu ražošana. No šiem projektiem, kā vēlāk apkopoja laikraksts Dienas Bizness, netika realizēts neviens. 2010. gada uzrunā Rīgā A. Merkele lielu uzsvaru lika uz enerģētikas un transporta nozari, kur tobrīd veiksmīgi darbojās vācu investori. Šobrīd lielākais Vācijas investors Latvijā E.ON, kas ir arī lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs, gatavojas Latviju pamest, bet aviokompānija airBaltic ir gandrīz 100% Latvijas valsts īpašums.