Gandrīz ikviens, kurš akadēmijā studējis starp 1955. gadu un XX gs. izskaņu, piekritīs Imantam Lancmanim, ka «Tatjana Kačalova daudzām Latvijas mākslinieku un mākslas vēsturnieku paaudzēm ir bijusi senās, lielās mākslas pasaules personifikācija». Arī pirmo neatkarības gadu studentijai profesore šķita brīvi dzīvojam tāltālās zemēs un gadsimtos. Vienlaikus bija satraucoši atskārst, ka trauslam putnam līdzīgā pagātnes vēstnese ir Latgales krievu muižnieku ģimenes pēctece, kas dzimusi pirmsrevolūcijas Petrogradā, mācījusies glezniecību starpkaru Rīgā un gadsimta vidu pieredzējusi izsūtījumā, cīnīdamās par savu četru bērnu izdzīvošanu Tomskas apgabala Kolpaševā.
Pirms 1949. gada 25. marta notikumiem jaunā mākslas zinātniece bija pabeigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas nodaļu ar diplomdarbu Impresionisms un sākusi strādāt Latvijas PSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzejā. Pēc atgriešanās Rīgā līdztekus vispārējās mākslas vēstures mācīšanai, kuras atbalsis, pateicoties izdevumiem Apcerējumi par aizrobežu mākslu (1962) un Mākslas vēstures pamati (I - 1976, 1995; II kopā ar Rihardu Pētersonu - 1993, 1997; I-II - 2005) un Renesanse (1995), ir jūtamas mūsdienās, T. Kačalova nodevās Latvijas ainavu glezniecības smalkjūtīgai izpētei. Disertācijā (1966) un monogrāfijā (1971) par Vilhelmu Purvīti viņa radīja uz pamatīgas avotu bāzes balstītu biogrāfisku pētījumu paraugus, bet žanra tradīciju turpinājumam sekoja grāmatā Ainava: Dabas attēlojums latviešu padomju glezniecībā (1985).
T. Kačalova bija Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte, 2004. gadā iznāca viņas grāmata Latviešu ainavu glezniecība gadsimtu mijā (1890-1915), drīz pēc tam sveicām viņu ar Gada balvu vizuālajā mākslā 2004 par mūža ieguldījumu Latvijas mākslas vēsturē.
Pieminot tiklab zinātnieci, kā neparastu cilvēku, kurš prata iziet cauri visiem pārbaudījumiem, vēstures duļķu nepiesārņots, no Tatjanas Kačalovas atvadīsimies piektdien, 30. aprīlī, plkst. 11.00 Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē Brīvības ielā 23. Apbedīšana - plkst. 13.00 Juglas kapos Brīvības gatvē 380.
Kristiāna Ābele, LMA Mākslas vēstures institūts