«Pēc tam jau redzēsim, vai Šķēlem izdosies tur kaut ko izdarīt,» teica R. Pauls. To cilvēku vidū, kas nav pārreģistrējušies partijā, ir ne tikai tie, kas aizbraukuši uz ārzemēm vai kādu citu iemeslu dēļ nevēlas aktīvi darboties politikā, bet arī vairāki uzņēmēji un vismaz viens lielas pašvaldības vadītājs.
Reti kurš vairs atceras, ka pirms gada februārī pašvaldību vēlēšanu gaidīšanas gaisotnē Tautas partija (TP) sāka reklāmas kampaņu, medijos demonstrējot klipu ar aicinājumu cilvēkiem stāties partijās. Visticamāk, akcija sevi neattaisnoja, jo pati partija par to vairs neatgādināja. Pērn rudenī TP vadībā atgriezās tās dibinātājs Andris Šķēle un pieteica TP biedru pārreģistrāciju, šo ieceri saistot arī ar partijas rindu tīrīšanu. A.Šķēles pārstāvis Romāns Meļņiks Dienai vēl nevarēja pateikt, vai šajā ziņā pārreģistrācija ir attaisnojusies, jo nodaļu līdz 1. martam iesūtītā informācija vēl tiekot apkopota. Viņš bija pārliecināts, ka neviens labi pazīstams un tagad aktīvs cilvēks TP nebūs atstājis.
Dienas rīcībā esošo informāciju, ka TP nav pārreģistrējies arī Rēzeknes novada domes priekšsēdis Monvīds Švarcs, viņš sākumā nevēlējās komentēt. M. Švarcs ir samaksājis partijas biedra naudu un nav izrādījis vēlmi saraut saikni ar TP. «Taču es nevēlos jaukt darba lietas ar partijas lietām, jo pašvaldībā partijas piederība ir sekundāra,» atzina M. Švarcs, kuru apbēdinot cilvēku vērtēšana pēc partijas krāsām, nevis tā, cik profesionāli viņš veic savu darbu. Agrāk M. Švarcs bija viens no aktīvākajiem TP biedriem Latgalē. Taču pēc A. Šķēles atgriešanās līdera amatā acīmredzami šajā teritorijā ir aktivizējies bijušais Rēzeknes mērs Juris Guntis Vjakse, kurš arī pārstāv TP valdes reģionu padomē.
Kā argumentu minot nevēlēšanos vairāk darboties partijā, tajā nav pārreģistrējušies arī vairāki biedri Aizkraukles nodaļā, piemēram, Biruta Lisenko, kā arī novada Bērnu un jauniešu centra direktore Sarmīte Kruglova. Viņa Dienai atzina, ka tas saistīts ar vilšanos ne tik daudz partijā, cik politikā kopumā. «Man nepatīk tas, kas notiek valstī, un nedomāju, ka pārējās partijās ir citādi,» teica S. Kruglova, kurai pēdējais piliens bijusi valdošās koalīcijas izturēšanās pēc pašvaldību vēlēšanām, pretēji iepriekš teiktajam pēkšņi nākot klajā ar pensiju un skolotāju algu samazināšanu.
G. Bērziņš gan interesi par politiku nezaudēs un vērotāja statusā jau kā brīvs cilvēks izteiks viedokli arī intervijās. Kad G. Bērziņš pirmo reizi paziņoja, ka neplāno pārreģistrēties, jo viņu kā TP veidotāju pazemo nepieciešamība aizpildīt kādas anketas, kuras pēc tam vēl izskatīs nodaļas un partijas valdē, atsevišķi viņa kolēģi pieļāva, ka G. Bērziņš varētu palikt TP atbalstītājs. «Šķēlem kā TP līderim ir labas izredzes, un es nepārvērtīšos par Tautas partijas kapraci, taču tās atbalstītāja statusā nebūšu,» teica G. Bērziņš, kurš atceras, ka šim statusam sākotnēji bijusi pavisam cita nozīme - ar to dota iespēja būt piederīgiem TP arī tiem, kas bijuši saistīti ar padomju laika nomenklatūru. TP vecbiedrs atcerējās, ka TP atbalstītājs bijis arī ZZS līderis Augusts Brigmanis, kurš arī to atminējās - kad 1998. gadā veidojās TP, Tukumā esot bijusi sapulce, kurā A. Brigmanis saņēmis atbalstītāja apliecību, kas ir bijis solis pirms iestāšanās partijā. Taču viņš izvēli izdarījis par labu Latvijas Zemnieku savienībai. A. Brigmanis kā partijas priekšsēdis savukārt glabājot vēlākā TP līdera Aigara Kalvīša kā Zemnieku savienības biedra karti.