Kā zināms, Latvijā izplatījusies saistību nepildīšanas sērga - personas pēc iespējas ilgāk vēlas izvairīties no savu parādu samaksas un citu saistību izpildes. Kā instruments nereti tiek izmantota arī tiesvedība, kuras ietvaros tiek novilcināta lietas izskatīšana, piemēram, neierodoties uz tiesas sēdēm bez attaisnojuma, pārsūdzot visus iespējamos tiesas nolēmumus vai novēloti piesakot dažādus lūgumus.
Tā rezultātā tiek nelietderīgi izmantots tiesu darba laiks, tiesās rodas neizskatīto lietu uzkrājumi, kas noved pie augošas neizpratnes un neapmierinātības sabiedrībā, vainojot tiesas lēnajā lietu izskatīšanā.
Ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2015. gada 26. maijā, likumdevējs ieviesis jaunas «zāles» pret lietas dalībnieka neētisku rīcību tiesā, proti, pantu Negodprātīga tiesību un pienākumu izmantošana vai necieņa pret tiesu. Tādējādi, ja lietas dalībnieks negodprātīgi izmanto savas tiesības vai negodprātīgi pilda savus pienākumus, tajā skaitā sniedz tiesai apzināti nepatiesas ziņas par faktiem un lietas apstākļiem vai apzināti ar darbību vai bezdarbību novilcina lietas vai jautājuma izskatīšanu, tiesnesis izsaka lietas dalībniekam brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 800 eiro. Savukārt, ja tiesas dalībnieks pauž necieņu pret tiesu, tiesa var uzlikt lietas dalībniekam naudas sodu līdz 1000 eiro.
Līdz šim pienākums paust patiesas ziņas tika attiecināts uz liecinieku un pieteicēju, lūdzot pagaidu aizsardzību pret vardarbību, paredzot, ka par apzināti nepatiesu ziņu došanu tie ir atbildīgi saskaņā ar Krimināllikumu. Atšķirībā no minētā likums joprojām neparedz pušu, trešo personu un to pārstāvju kriminālatbildību par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu. Taču tagad tiesai ir pamats uzlikt vismaz naudas sodu tiem lietas dalībniekiem, kas maldina tiesu, sniedzot nepatiesas ziņas.
Jāatzīmē, ka agrāk izplatītākā novilcināšanas metode, iesniedzot papildu pierādījumus pēdējā brīdī, ievērojami samazinājusies, jo jau vairāk nekā divus gadus tiesa par novēlotu pierādījumu iesniegšanu var sodīt ar 750 eiro naudas sodu. Taču personas, kuras vēlas novilcināt lietas izskatīšanu, arvien atrod jaunus paņēmienus, tāpēc jācer, ka jaunie sodi, kas attieksies uz jebkuru negodprātīgu rīcību nolūkā kavēt lietas izskatīšanu, būs efektīvs līdzeklis cīņā ar tiem, kas vēlas novilcināt savu saistību izpildi. Būtiski, ka minētie sodi tiks piemēroti tieši tai personai, kas rīkojusies negodprātīgi vai necienīgi, tādējādi disciplinētas tiks visas tiesāšanās procesā iesaistītās personas.
Lai gan pastāv viedoklis, ka sods nav efektīvākais paņēmiens, lai panāktu likuma prasību izpildi, jāatzīst, ka īstermiņā nav citu «zāļu», kas līdzētu labāk. Līdzīgi kā ar ceļu satiksmes noteikumiem - ja nav policijas ekipāžu vai radaru, cilvēki šos noteikumus tiecas pārkāpt.
* zvērināts advokāts