Līdz ar to 360 miljonu eiro vērtā projekta realizācija varētu sākties tuvākajā laikā un beigties 2013.gada otrajā pusē.
Tomēr līdz tam vēl jāsaņem atļauja no Finanšu ministrijas (FM) un jānoslēdz līgums ar projekta būvnieku, kas varētu būt Turcijas uzņēmums Gama.
Jāpiebilst, ka TEC-2 rekonstrukcija netiek finansēta no valsts budžeta (Latvenergo ņem ERAB kredītu), FM atļauja nepieciešama tāpēc, ka šāda apjoma investīciju projekts varētu ietekmēt visas valsts finanšu plūsmu kopumā.
A/s Latvenergo vadītājs Kārlis Miķelsons norāda, ka izmaksas izdevies samazināt ar politiskiem līdzekļiem. To apliecina arī ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kurš šī projekta sakarā ticies ar Turcijas vēstniecības pārstāvjiem.
Ministrs iepriekš norādīja, ka saistībā ar šo projektu izjutis lielu spiedienu no vairākām pusēm, tajā skaitā no pašmāju biomasas nozares pārstāvjiem, kuri pauda uzskatu, ka Latvijā elektroenerģijas bāzes jaudu deficīts būtu jānovērš ar koksnes stacijām.
Par to, ka 400 megavatu lielā TEC otrā bloka būvniecība palielinās Latvijas atkarību no Krievijas dabasgāzes, ko izmantos tā darbināšanai, ir pārliecināts Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (JL).
Viņaprāt, Latvijai primāri jārealizē ogļu stacijas projekts, ko diversifikācijas nolūkos atļāvusi realizēt Eiropas Komisija.
A.Kampars apliecinājis, ka ogļu stacijas projekts nekādā gadījumā nav atlikts. Konkurss par šīs stacijas būvniecību tikšot izsludināts tuvākā laikā, turklāt ogļu stacijā jāizmanto vismaz 20% biomasas, nevis tikai 10%, kā plānots līdz šim, sacīja ministrs.