Darba devēji patlaban meklē «universālos kareivjus», kas būtu gatavi strādāt par pēc iespējas zemāku atalgojumu, stāsta CV-Online Latvia pārstāve Ilze Bruņeniece. Jauna tendence - darba devēji mēdz pat neizskatīt CV no pretendentiem, kas bez darba bijuši ilgāk nekā pusgadu. Lielākoties tas notiek negatīvisma dēļ, ko šādi cilvēki bieži vien demonstrē darba intervijās. Turklāt, par spīti pašreizējai situācijai darba tirgū, uzņēmumi nereti uzskata - ja cilvēks bez darba bijis tik ilgi, kaut kas ar viņu nav kārtībā, skaidro I.Bruņeniece. Darba devēji biežāk novērtē kandidātus interneta sociālajos tīklos, gandrīz vienmēr ievāc par viņiem atsauksmes, savukārt darba intervijās biežāk uzdod nelikumīgus un diskriminējošus jautājumus (piemēram, par ģimeni, kredītiem), bet konkursu neizturējušajiem pretendentiem nesūta atteikuma vēstules. Arvien biežāk uzņēmumi arī pārkāpj darba tiesības - jo sevišķi tas attiecas uz darba līgumu slēgšanu, pārbaudes laiku un atalgojumu.
Lielākā daļa šodienas darba meklētāju ir bezdarbnieki, savukārt strādājošie bieži vien kategoriski atsakās doties uz galvu mednieku piedāvātām darba intervijām, baidoties, ka tas varētu draudēt ar esošā darba zaudēšanu, novērojis CV-Online Latvia. Darba meklētāji savus CV sūta masveidā, bieži pat nešķirojot uzņēmumus, daudz CV un pieteikuma vēstuļu joprojām ir nekvalitatīvi, pavirši, kļūdaini, sūtīti no e-pasta adresēm, kas par sūtītāju rada nenopietnu iespaidu. Darba intervijās daudzi darba meklētāji izgāžas melu, negatīvisma dēļ, kā arī tāpēc, ka neiedziļinās darba devēja vajadzībās. «Runā par to, ko prot, nevis par to, kā var būt noderīgs darba devējam, kā var kļūt par risinājumu viņa problēmai,» paskaidro I.Bruņeniece.
Viņa atzīst, ka pieteikumu skaits uz vakancēm gan sācis sarukt, jo cilvēkiem mazinās ticība tam, ka vakance ir īsta, arī saviem spēkiem un darba meklēšanas jēgai. Uz to norāda arī biedrības Nāc un dari pārstāves Liene Valdmane un Sandra Ošleja. Jauna un depresīva grupa esot uzņēmēji, kuru uzņēmumiem pieteikta maksātnespēja. Kamēr ilgst šis process, viņi nevar saņemt bezdarbnieka statusu, tāpēc vēršas pēc palīdzības pie Nāc un dari. Biedrības pārstāves arī stāsta, ka cilvēki pēdējos trijos mēnešos sākuši aktīvāk pieteikties biedrības piedāvātajai bezdarbnieku Iespēju kartei un mācībām. Daudzi pārkvalifikācijai neredz jēgu, jo tā ar darbu nenodrošina, tās vietā populārāka kļūst dzīvē noderīgu prasmju apgūšana (starp Nāc un dari piedāvātajām mācībām iecienītākās ir mērķu izvirzīšana un mājas viesību rīkošana), kas ļauj radušos brīvo laiku pavadīt lietderīgi.