Visbiežāk pārkāpumi tiek atklāti, kad uzņēmējs naudu vēl nav saņēmis, jo lēmumu par naudas piešķiršanu atļauts pieņemt tikai tad, kad projekts jau apstiprināts un notiek tā realizācija. Vēl pirms naudas izsniegšanas inspektori veic pārbaudes, vai visi nepieciešamie ES fondu saņemšanas nosacījumi izpildīti, vai notiek reāla uzņēmējdarbība. Pēc tam kad nauda ir saņemta, uzņēmums vēl trīs gadus ir zem uzraudzības lupas, un, ja tas šajā laikā, piemēram, piesaka maksātnespēju, nauda ir jāatdod atpakaļ.
Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Raimonds Aleksejenko norāda - jaunākā tendence atklāj, ka uzņēmēji brīvprātīgi sāk atteikties no projektiem, laužot līgumu par ES fondu finansējumu. «Tas parasti notiek tādās situācijās, kad uzņēmējs redz, ka viņa bizness ļoti strauji mainās un ka viņam stingrie nosacījumi ir traucējoši,» skaidro R. Aleksejenko. Šī ir pēdējo triju gadu tendence, pirms tam uzņēmēji no projektiem atteicās negribīgi, bet bija arī vairāki krāpšanās gadījumi.
Krāpjas ar tehniku
Tipiskākie krāpšanās gadījumi uzņēmējdarbības jomā saistīti ar iegādāto iekārtu cenām, piemēram, uzņēmējs norāda, ka iekārta iegādāta par miljonu eiro, taču LIAA, veicot pārbaudes, konstatē, ka tā nemaksā dārgāk par 300 000 eiro. Lai noskaidrotu, kāda ir patiesā cena, aģentūra meklē analogas iekārtas. Pēc tam tiek uzmeklēts piegādātājs.
«Tipisks gadījums - Igaunijas kompānija, kas līdz šim darbojusies nekustamo īpašumu jomā, pēdējos divos gados neuzrādīja apgrozījumu, taču pēkšņi pārdod ļoti dārgu tehniku. Visbiežāk mēs šādos gadījumos pat nerunājam, par cik procentiem cena ir sadārdzināta, mēs runājam par to, cik reižu tā palielināta,» stāsta R. Aleksejenko.
Iekārtu cenas tiek pārbaudītas visos gadījumos, arī tad, ja nav aizdomu par krāpšanu. Pavisam ES fondu atbalsts aprīkojuma iegādei ir sniegts 2400 uzņēmumiem. 14 gadījumos par iekārtas cenu paaugstināšanu patlaban notiek tiesvedība, 45 - LIAA cenšas atgūt izmaksāto naudu. Arī tad, ja nauda nav izmaksāta, uzņēmējam tiek uzlikts sods par mēģinājumu krāpties. «Argumenti pret mums parasti ir ļoti vienkārši - mums pārmet, sakot: «Kā jūs iedrošināties, nekur nav rakstīts, ka tas bija jāpārbauda.» Tad, kad cilvēki nonāk līdz kriminālprocesam un sāk konsultēties ar juristiem, viņi sāk stāstīt, ka pārkāpums nav veikts apzināti, ka piegādātājs viņus ir piemānījis,» stāsta R. Aleksejenko.
Plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam LIAA bija jāatgūst 3,6 miljoni latu, taču tā atguva tikai 2,3 miljonus, un tas notika tikai tāpēc, ka uzņēmumi iepriekš bija izmaksājuši avansu, par kuru bija bankas galvojums. «Pārējos gadījumos atgūt naudu mums neizdodas. Arī Finanšu ministrija (FM) ir atzinusi, ka nav spēcīga mehānisma, lai piešķirtos līdzekļus atgūtu. Valsts ir tāds pats nenodrošinātais kreditors kā jebkurš cits,» nopūšas LIAA pārstāvis.
Ministrijām jāvērtē iemesli
Valdība pirms divām nedēļām lēma, ka Ekonomikas (EM), Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (VARAM) trijos mēnešos jāizstrādā ziņojums, kurā izvērtēti neatbilstību iemesli.
EM pārstāve Elita Rubesa-Voravko Dienai atklāj, ka pērn tiesībsargājošajām iestādēm iesniegti 13 iesniegumi par projektos atklātajiem pārkāpumiem, no kuriem astoņus rosinājusi ministrija vai tās pārziņā esošās iestādes. «Jo vairāk projektu tiek īstenots, jo proporcionāli vairāk arī neatbilstību. Ņemot vērā, ka ministrija ir atbildīga par lielu projektu skaitu, pat mazs neatbilstību apjoms finansējuma apmērā veido miljoniem latu,» skaidro E. Rubesa-Voravko. Līdzīgi kā citās nozarēs, arī vides jomā vislielākās neatbilstības konstatētas saistībā ar iepirkumu un konkurences normu pārkāpumiem, bieži tās tiek atklātas, veicot iepirkuma dokumentu pārbaudi, izskatot maksājuma pieprasījumus un izskatot progresa pārskatus.
Viens no iemesliem, kāpēc atbalsta saņēmējiem neizdodas realizēt projektus, ir neprecīza laika grafika plānošana, norāda VARAM pārstāve Kristīne Barševska un paskaidro: «Pārāk ilgs laiks tiek patērēts tehniskā projekta sagatavošanai, un vairs nav iespējams iekļauties projekta īstenošanas laikā.» Ir arī citi neveiksmju iemesli, piemēram, veicot iepirkumu, radies neparedzēts sadārdzinājums, un ar piešķirtajiem līdzekļiem projektu nav iespējams realizēt. Tāpat arī, veicot iepirkumus, notiek rezultātu pārsūdzības, kas projekta īstenošanu aizkavē.
Ideālā robeža - 2%
Eiropas Komisija (EK) izsaka pārmetumus ne tikai tad, ja neatbilstības ir pārsniegušas 2%, bet arī tad, ja skaits nesasniedz 2% slieksni. «Latvijai parasti aizrādīja, ka esam atklājuši pārāk maz gadījumu, ka nepievēršam padziļinātu uzmanību,» stāsta R. Aleksejenko. Par spīti tam, Finanšu ministrija (FM) norāda, ka veikusi vairākus pasākumus neatbilstību mazināšanai - ir stiprināta kontrole, veicināta sadarbība ar tiesībsargājošajām institūcijām, uzlaboti normatīvie akti un metodoloģiskais atbalsts.
«Trūkumi atbilstošā iepirkumu veikšanā ir vērojami visā Eiropā,» uzsver FM pārstāve Ieva Pužule un norāda, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt neatbilstību īpatsvaru, ir pārbaužu veikšana pirms iepirkumiem. Līdz 2011. gada beigām šo funkciju nodrošināja tikai Iepirkumu uzraudzības birojs, taču no pērnā gada sākuma ministrija lēma, ka ar to nepietiek, tāpēc tagad «iepirkumu pirmspārbaužu intensitāte ir palielināta».
Zaudēti 500 miljoni
Neatbilstības ES fondu finansējuma izlietojumā konstatētas arī izglītības nozarē - 6,5 miljoni latu jeb 21,6% apmērā, trešo vietu ieņem vides nozare (četri miljoni latu jeb 12%).
Pērn kopā tika fiksēti 15 iespējamie krāpniecības gadījumi par kopējo summu 7,12 miljoni eiro. EK pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Kaspars Kreics norāda, ka tas nav ne lielākais, ne mazākais apjoms starp visām ES valstīm.
«Piemēram, Igaunijā aizdomas par krāpniecību bijušas attiecībā uz 3,88 miljoniem eiro, Lietuvā - 870 000, bet līdere ir Itālija ar gandrīz 119 miljoniem eiro. Pēc šiem skaitļiem vien nevar spriest par krāpšanas apmēru - drīzāk par varas iestāžu paveikto darbu, cīnoties pret to,» skaidro K. Kreics. EK plāno izveidot īpašu prokuratūru, lai cīnītos pret krāpšanos ar ES budžeta līdzekļiem. Patlaban ES fondu budžets ir apmēram 130 miljardi eiro, taču krāpniecības dēļ ik gadu tiek zaudēti 500 miljoni eiro.