Latvijā problēmas ģimenēs ir līdzīgas, taču patlaban sodīt varmākas var tikai gadījumos, ja tiek «palaistas» rokas vai izteikti nopietni draudi dzīvībai. Tiesa, krimināltiesību eksperts aicina nesteigties Latvijas likumos kopēt Francijas praksi.
Francijā sagatavotajā dokumentu projektā atbildība par emocionālo vardarbību attiecas uz situācijām ģimenēs, t.i, uz pāriem, kas dzīvo kopā neatkarīgi no tā, vai attiecības ir reģistrētas, un tikai gadījumos, ja šai vardarbības formai ir bijis regulārs raksturs. Emocionālā vardarbība šo normu izpratnē nozīmē regulāru verbālu pazemojumu, izsmieklu, netiklus komentārus, par ko paredzēts naudas sods, arests vai pat brīvības atņemšana. Tiesa, par soda bardzības robežām diskusijas vēl nerimst.
Viens no normu aizstāvju argumentiem ir arī Apvienoto Nāciju Orgnaizācijas (ANO) rezolūcija, kas paredz vardarbības pret sievietēm izskaušanu. Francijas statistika liecina, ka ik nedēļu valstī no vīriešu vardarbības ģimenē mirst aptuveni trīs sievietes. Latvijā letālu vardarbības gadījumu nav daudz mazāk, rēķina sieviešu resursu centrs Marta - bojā no vīriešu rokas iet aptuveni trīs sievietes katru mēnesi. Un nereti visa sākums ir psiholoģiskais terors.
«Rīgā ļoti populāri gadījumi, kad vīrieši strīda rezultātā izliek sievietes aiz durvīm un nelaiž mājās. Viņas sēž uz trepēm, raud, zvana mums, lūdz padomu, bet Latvijā nav mehānisma, kā sodīt šos vīriešus,» norāda Sieviešu tiesību institūta vadītāja Laila Balga, kura regulāri saņem sūdzības par nospiestību ģimenē un uzskata, ka Francija piemērs ir pārņemams arī Latvijā.
Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins sarunā ar Dienu piekrīt, ka Latvijā nav efektīvas aizsardzības pret emocionālo vardarbību, taču ir piesardzīgs pret līdzīgas normas ieviešanu. «Nevajadzētu to pārņemt tikai tāpēc, ka to ieviesusi Francija. Mēs vēl nezinām, kā viņiem veiksies ar šīs normas piemērošanu. Tāpat mēs nezinām mehānismu, kā viņi novērsīs normas ļaunprātīgu izmantošanu, kad strīda karstumā vīrs vai sieva trauksies uz tiesu sūdzēties par dzīvesbiedru,» saka A.Judins, piebilstot, ka Latvijā jau ir gana daudz normu, ar kuru piemērošanu likumsargiem nereti rodas sarežģījumi. Tieši par pierādījumu vākšanu arī bija viena no diskusijām Francijā - tagad šis slogs būs jāuzņemas solidāri sociāliem darbiniekiem, psihologiem un juristiem.
A.Judins arī uzskata, ka emocionālo vardarbību ģimenē nevar izskaust tikai ar krimināltiesību normu papildināšanu. «Tā ir kultūras un mentalitātes problēma. Daudzus gadus esam dzīvojuši ar pārliecību, ka vīrietis var atļauties vairāk par sievieti un viņas pienākums ir tikai ciest un klusēt,» norāda jurists. Viņaprāt, nevajadzētu aprobežoties tikai ar formālu sodu vardarbības īstenotājiem, kriminālprocesa ietvaros vajadzētu piemērot arī audzinoša rakstura programmas, citādi rezultāta nebūšot.