Aptaujā 67% mūsu valsts iedzīvotāju atbildējuši, ka nav informēti par savām kā ES pilsoņa tiesībām, un 32% teikuši, ka ir informēti. Tiesa, arī ES vidējais rādītājs nav spožs - 57% ES pilsoņu atbildējuši, ka par savām tiesībām nav informēti, 42% atzīstot, ka ir. Vēl sliktāki informētības rādītāji ir, atbildot uz jautājumu, vai respondenti zina, ko darīt, ja viņu tiesības netiek ievērotas, - uz šo jautājumu tikai 20% Latvijas iedzīvotāju atbild piekrītoši, 79% saka, ka ne. ES kopumā informēti par šo jautājumu jūtas 26, bet neinformēti - 72% respondentu. 84% aptaujāto Latvijā atzinuši, ka vienlaikus ir ES un Latvijas pilsoņi, savukārt to noliedza 13% respondentu, pārējā daļa nevarēja atbildēt uz minēto jautājumu. ES dalībvalstīs kopumā piederību savai un ES pilsonībai izjūt nedaudz vairāk - attiecīgi 91%.
Nesaista ar jautājumu
«Es domāju, ka cilvēki savas zināšanas vērtē pārāk pieticīgi. Vairums cilvēku noteikti zina par iespējām brīvi ceļot, strādāt vai mācīties visā Eiropas Savienībā vai piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču mazāk noteikti ir to, kas šīs iespējas saista ar Eiropas pilsoņa tiesībām,» Dienai situāciju vērtē EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka. Viņa vienlaikus atzīst, ka ir tiesības, par kurām cilvēki zina mazāk, jo tās arī tiek izmantotas retāk, piemēram, iespēja latviešu valodā sazināties ar ES iestādēm vai ceļojuma laikā vērsties pēc palīdzības arī citas ES valsts vēstniecībā. «Par šīm tiesībām lielākajās Latvijas pilsētās var uzzināt Europe Direct informācijas centros vai ES mājā Rīgā - informācija ir pieejama, un tie, kas to meklē, noteikti nepaliek tukšā,» iedrošina I. Šteinbuka.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītāja Marta Rībele piebilst, ka Latvijas iedzīvotāju interese par ES lietām strauji pieaug. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta pērnā rudens Eirobarometra pētījumu ES politiskie procesi ir svarīgi 57% respondentu. Tas ir vairāk nekā vidēji ES (54%) un viens no straujākajiem kāpumiem Eiropā (+15 procentpunktu pret 2013. gada jūniju). Kopumā 65% Latvijas iedzīvotāju jūtas piederīgi ES - tas ir otrs augstākais rādītājs (vidēji ES - 51%) un turklāt ar augošu tendenci. Tomēr uzņēmuma TNS Opinion pērnā gada septembrī veiktajā aptaujā Parlametrs arī konstatēts, ka Latvijas iedzīvotāji, salīdzinot kaut vai ar abām pārējām Baltijas valstīm, ir skeptiskāki ES labuma novērtēšanā - ES par labu atzīst 48% respondentu Latvijā, kas ir mazāk nekā Igaunijā, kur gan gada laikā viedoklis par ES kā «labu lietu» sarucis no 68 uz 62%, kā arī Lietuvā, kur ES pozitīvi vērtē 67% respondentu.
Salīdzinot ar abām kaimiņvalstīm, esam arī skeptiskāki par valsts ieguvumiem no ES - tos atzīst 66% aptaujas dalībnieku Latvijā, 79% Igaunijā un 85% Lietuvā. Jāpiebilst gan, ka pēc aptauju veikšanas ES piedzīvoti dažādi notikumi, kas, iespējams, rezultātus būtiski ietekmētu.
Stiprinājušas sevi
Tam, ka cilvēki, iespējams, neapzinās, ka jau īsteno savas ES pilsoņu tiesības, piekrīt arī Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Rasma Pīpiķe. Šī alianse apvieno 33 Latvijas biedrības, nodibinājumus un individuālas personas. R. Pīpiķe gan piebilst - aptaujas dati pierāda, ka institūcijas Latvijā ir bijušas pārāk aizņemtas ar sevi, arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā tās vairāk stiprinājušas sevi, rīkojot skaistus reprezentācijas pasākumus, bet iedzīvotāju vajadzības palikušas otrajā plānā.
Dialogs ar sabiedrību lielākoties notiek ar tiem, kuri jau saprot ES pilsoņu tiesību nozīmi, bet vairāk būtu jārunā skolās un ar cilvēkiem ikdienā, norāda R. Pīpiķe.