Civilprocesa likums jau ļauj tiesai izprasīt no komersanta, interneta vietnes turētāja, datus par potenciālo aizskārēju, proti, cilvēku, kurš bez atļaujas uzrakstījis vai ievietojis apmelojošu personīgu informāciju par citu cilvēku. Problēma ir tā, ka Elektrosakaru likums, kurā mēs attiecīgi rosinām izdarīt grozījumus, noteic, ka komersantam dati par aizskārēju jādod tikai krimināllietas gadījumā.
Te veidojas jocīga situācija: pants par goda un cieņas aizskaršanu no Krimināllikuma ir «izņemts», tātad personai atliek iespēja sevi aizsargāt civilprocesā, savukārt interneta vietnes turētājs var atsaukties uz Elektrosakaru likuma pašreizējo versiju un teikt, ka datus sniegs tikai krimināllietas gadījumā. Tad nu mēs rosinām, lai datu izsniegšana būtu saistoša arī civillietu gadījumā. Protams, par datu izprasīšanu civillietas gadījumā lemtu tiesa, izvērtējot aizskāruma smagumu.
Kā tiek vērtēts tas smagums? Kāds kādu internetā nosauc par kretīnu vai Mossad aģentu - tas ir pietiekami smags aizskārums?
Tas ir tiesas kompetencē. Jāatzīst, ka prakses ir ļoti maz, esam apzinājuši vienu gadījumu, kad bija patiešām smags goda aizskārums, un tiesa izprasīja no elektrosakaru komersanta datus. Bet te jāatgādina, ka tiesām jau ir prakse citās, ar internetu nesaistītās, civillietās par goda un cieņas aizskaršanu, par privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu.
Tiesai būs jālemj par samērīgumu starp aizskarto un aizskārēju, arī neierobežojot cilvēku izteikšanās tiesības.
Redziet, runa jau nav tikai par ķengāšanos internetā. Ir jāsaprot, ka gadās ļoti smagas situācijas. Piemēram, bija gadījums, ka kāda zēna foto, viņa personas dati bija bez atļaujas, bez pamata ievietoti kāda seksuāla rakstura portālā, apgalvojot, ka viņš sniedz attiecīgus pakalpojumus. Un Cilvēktiesību tiesa vērsās pret valsti, uzskatot, ka valsts nedod cietušajam iespēju saņemt pietiekamu kompensāciju par nodarīto.
Esot iebildumi, ka Elektrosakaru likuma papildināšanas gadījumā tiesas būšot pārslogotas ar prasībām pret pie mums tik daudzskaitlīgajiem interneta «varoņiem».
Pavadījām vairākas dienas, tiesu informācijas sistēmā meklējot attiecīgas lietas, ar lielu piepūli atradām dažas. Mēs ļoti neaktīvi aizstāvam savas tiesības, ja nav runa par mantiskām tiesībām.
Zinām, cik aktīvi prasību sniedzēji goda un cieņas jautājumos ir amerikāņi, bet mēs esam teju vai otra galējība. Attiecīgi es nevaru prognozēt, tomēr šaubos, ka nu tiesām būs īpaša jauna pārslodze.
Tātad bija ziņojums valdībā, ierosinājumi. Kas tālāk?
Satiksmes ministrijai uzdots iekļaut grozījumus, par kuriem runājām, Elektrosakaru likumā, kas drīz tiks «atvērts» Saeimā.
Intervēja Māris Zanders