Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Svētdiena, 29. decembris
Solveiga, Ilgona

Tiesības zināt

Vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ar diviem bijušajiem Valsts prezidentiem - Gunti Ulmani un Vairu Vīķi-Freibergu - priekšgalā ir apņēmības pilni prasīt, lai Latvijas Republikas Saeimas deputāti saņemas un dzēš uz visu parlamentu mesto aizdomu ēnu. Šo prasību, protams, var interpretēt kā spiediena izdarīšanu uz Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un parlamenta deputātiem, taču šajā gadījumā spiediens ir gluži pamatots.

Tieši Saeimas deputāti paši savām rokām šo aizdomu ēnu ir metuši, tādēļ ir pamatoti gaidīt, ka viņi paši spers visus nepieciešamos soļus, lai vēlētāji turpmāk varētu ticēt, ka parlamentāriešiem rūp tas, ko par viņiem domā tūkstošiem godīgu Latvijas Republikas pilsoņu, kas 2006. gada oktobrī viņiem ir devuši uzticības mandātu, piešķīruši tiesības dēvēties par tautas priekšstāvjiem. Šī gada oktobrī pilsoņiem būs jālemj, kurš ir pelnījis saņemt jaunu tautas priekšstāvja mandātu, tādēļ ir svarīgi zināt, kādi apsvērumi vadījuši pašreizējā parlamenta deputātus, pieņemot lēmumu par ģenerālprokurora apstiprināšanu.

Par AT priekšsēdētāja I. Bičkoviča izvirzīto ģenerālprokurora amata kandidātu Jāni Maizīti pagājušajā ceturtdienā aizklātā balsojumā nobalsoja četrdesmit pieci deputāti. Pret nobalsoja četrdesmit septiņi, divas vēlēšanu zīmes bija sabojātas, taču piecdesmit astoņi deputāti apgalvo, ka esot balsojuši par J. Maizīša atkārtotu apstiprināšanu. Tas nepārprotami liecina, ka deputātu vidū ir vairāk nekā ducis cilvēku, kuri melo.

Vai sabiedrībai ir tiesības zināt, kuri deputāti ir uzskatāmi par meļiem, kas nespēj atzīties, ka viņu «sirdsapziņa» viņiem likusi balsot pret pēctecības nodrošināšanu Ģenerālprokuratūras darbībā? Nenoliedzami ir!

Saeimas deputātiem, kas argumentē, ka tieši aizklātais balsojums garantē, ka balsots tiks saskaņā ar sirdsapziņu, nevis pakļaujoties partiju sponsoru vai plašsaziņas līdzekļu spiedienam, ir jāsaprot, ka tie viņu kolēģi, kas darbos rīkojušies pretēji publiski solītajam, jau šobrīd apkaunojuši Latvijas Republikas parlamentu. Šie deputāti ir metuši ēnu arī uz Ģenerālprokuratūru, kurā tiek izmeklēta ne viena vien krimināllieta, kurā figurē gan Latvijas politiskās elites, gan tai pietuvinātu personu vārdi. Ja J. Maizīša vietā apstiprināšanai tiks virzīts un Saeimas vairākuma atbalstu gūs cits ģenerālprokurora amata kandidāts, pret šo cilvēku, iespējams, nepelnīti, vērsīsies lielas sabiedrības daļas aizdomas. Viņš tiks uzskatīts par politiskajai elitei ērtu ielikteni, kura galvenais uzdevums ir pieskatīt, lai prokurori pārlieku neaizraujas par politiķiem neērtu lietu izmeklēšanu un apsūdzību uzturēšanu. Tiesiskā valstī šāda situācija nav pieņemama.

Parakstu vākšana par petīciju ar aicinājumu atkārtoti virzīt J. Maizīti ģenerālprokurora amatam un rīkot atklātu balsojumu par ģenerālprokurora apstiprināšanu vēl turpinās, taču Saeimā jau iesniegti Kārtības ruļļa grozījumi, kas paredz turpmāk ģenerālprokuroru ievēlēt atklātā balsojumā.

Pašreizējā situācijā, kad lielāko sabiedrības sašutumu izraisījuši tieši tautas priekšstāvju meli, tas ir labākais iespējamais risinājums. J. Maizītis ģenerālprokurora pienākumus pilda jau kopš 2000. gada, 11. maijā beidzas viņa otrais pilnvaru termiņš. Ja deputātiem ir argumentēti apsvērumi, ka ģenerālprokurora amatu kāds cilvēks nevar ieņemt vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas, nekas viņiem neliedza jau pirms gada vai diviem iesniegt attiecīgus grozījumus Prokuratūras likumā, lai par tiem varētu diskutēt gan tieslietu sistēmas profesionāļi, gan sabiedrība. Taču šādas diskusijas nav bijis. Saeimas deputāti, aizklāti balsojot, ir noraidījuši atbilstoši spēkā esošajai kārtībai izvirzītu ģenerālprokurora amata kandidātu, kuru atzinīgi bija novērtējuši vairāki atzīti juristi. Tādējādi deputāti ir radījuši situāciju, kuru par ļoti nevēlamu bija atzinuši tieslietu jomas profesionāļi, tajā skaitā bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemribo, proti, ka ap ģenerālprokurora amatu ir sākušās politiskās spēlītes. J. Maizīša noraidīšana ir notikusi slepenībā, nedarot vēlētājiem zināmus noraidītāju iebildumus. Tas ļauj secināt, ka deputātiem nav bijis nekāda pamata apšaubīt, ka J. Maizītis atbilst AT priekšsēdētāja I. Bičkoviča izvirzītajiem kritērijiem, proti, pārzina prokuratūras darbu, spēj patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus, ir neietekmējams, ir pieredze liela kolektīva vadīšanā, arī viņa personiskās īpašības nerada šaubas par spēju veiksmīgi vadīt Ģenerālprokuratūru.

Ja deputātu rīcībā ir informācija, kas liecina par pretējo, viņiem tā būtu jādara zināma arī saviem vēlētājiem, kaut vai publiski debatējot par ģenerālprokurora amata kandidāta apstiprināšanu. Atklāts balsojums un pilnvērtīgas parlamenta debates to nodrošinās. Tieši tas no viņiem šobrīd tiek prasīts.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?