Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) vairākkārt publiski paudusi atbalstu dekriminalizācijas procesam. «Nav normāli, ja policists aptuveni trīs mēnešus veic virkni procesuālu darbību, pratina lieciniekus, meklē un fiksē pierādījumus, piemēram, tualetes papīra zādzības gadījumā lielveikalā kā tas bijis Jelgavā,» Dienai skaidro L. Mūrniece. Viņa norāda, ka šādas lietas rezultātā tiek slēgtas, bet policija tērējusi laiku un resursu, kas līdzvērtīgs, piemēram, nozagtas automašīnas meklēšanai. Viņa apšauba, vai izmeklēšana administratīvā kārtā būs lētāka, taču policijas darbu atslogotu gan.
Arī ģenerālprokurors J. Maizītis intervijā norādījis, ka kriminalizēt sīku zādzību lielveikalā ir lieki, taču esot grūti novilkt materiālo robežu, jo īpaši šajos ekonomiskajos apstākļos. «Varbūt nodarījumu līdz trim vai diviem latiem nevajadzētu izskatīt kriminālprocesa kārtībā. Šajos gadījumos kriminālprocesu vajadzētu aizstāt ar administratīvo pārkāpumu lietvedību,» norāda J. Maizītis. Viņš uzskata, ka kriminālatbildībai par sīku zādzību būtu jāiestājas tikai atkārtotības gadījumā.
Ne pašreiz
Iekšlietu ministrijas speciālistu starpā valda vienots viedoklis, ka nozieguma slieksnis, kad varētu runāt par kriminālatbildību, būtu 1/10 no minimālās algas jeb 18 latu, savukārt eksperti uzsver, ka būtība nav mērāma latos. «Nav diskutējams jautājums par zādzības apmēriem, ja kāds ir paņēmis svešu mantu. Šis pārkāpums, manuprāt, ir jāsaglabā Krimināllikumā,» savu nostāju pauž krimināltiesību speciālists Andrejs Judins.
Atsevišķi noziegumu veidi jau šobrīd tiek dekriminalizēti. Piemēram, pērnā gada vidū Saeima dekriminalizēja normu par fiktīvu uzņēmējdarbību un gada beigās svītroja pantu par goda un cieņas aizskārumu. Sākotnēji bija paredzēts no Krimināllikuma svītrot arī pantu par atkārtotu narkotisko vielu lietošanu, taču šie grozījumi tika apturēti. Šobrīd Saeimas darbakārtībā ir jautājums par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanas dekriminalizāciju, taču sīko zādzību jautājums līdz Saeimai tā arī nav nonācis.
Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga dekriminalizāciju atsevišķos gadījumos vērtē pozitīvi, taču ir piesardzīga, vērtējot šī procesa mērķi: «Neatbalstu retoriku, ka jāgroza likums, lai kādam būtu mazāk jāstrādā. Policijas darba efektivitāti šīs izmaiņas neietekmēs.» Arī A. Judins saka: «Un ja valsij viendien pietrūks naudas izvarošanas gadījumu izmeklēšanai? Svītrosim no Krimināllikuma?»
Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš Dienai norādīja, ka vismaz pašreizējā ekonomiskajā situācijā par sīko zādzību dekriminalizāciju nevar būt ne runas. «Kādam pieci lati ir zādzība nelielā apmērā, bet citam arī viens lats var būt liela vērtība. Atteikšanās no kriminālatbildības par zādzību nelielā apmērā varētu vairot šo zādzību lielāku izplatību,» norāda tiesnesis.
Lai arī cik nelielas, ikvienas zādzības rezultātā cietušajam tiek nodarīti zaudējumi. Ja valsts nesodīs vainīgo personu un, dekriminalizējot normu, apzināti nepiedzīs no vainīgās personas zaudējumu atlīdzinājumu, cietušais būs tiesīgs vērsties tiesā ar prasību šos zaudējumus piedzīt no valsts, jo tā nebūs pildījusi savus pienākumus, nesaucot pie atbildības zagli. Uz šādu risku norādīja Rīgas tiesas apgabala prokurors Jānis Ievītis.
Jācīnās citādi
A. Judins uzskata, ka inspektoru darba apjoms un ilgais kriminālprocess maznozīmīgo lietu gadījumā ir jārisina ar procesuālām metodēm, nevis dekriminalizējot zādzību. Kriminālprocesa likums jau paredz iespēju inspektoriem izskatīt lietas neatliekamības kārtībā, t.i., piecās dienās, vai saīsinātā kārtībā, t.i., desmit dienu laikā, taču tikai pie nosacījuma, ja ir zināma aizdomās turamā persona. Tiesa, kā liecina prakse, šie termiņi nereti ir par īsu.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Ints Ķuzis Dienai pauda uzskatu, ka efektīva forma cīņai ar sīkām zādzībām, nepārslogojot inspektorus, varētu būt šo noziegumu un to būtiskāko pazīmju fiksēšana iekšējā policijas datubāzē, bet nekoncetrēšanās uz tūlītēju vainīgās personas meklēšanu kriminālprocesa ietvaros. Tā tas esot citviet Eiropā.
«Es personīgi kā policists uzskatu, ka šī situācija ir nonākusi tādā punktā, kad tā ir jāmaina. Jo valstij tomēr ir jādeklarē, ko policija izmeklē un ko uzskaita,» norādīja I. Ķuzis.