gadā. Jautājums bija iekļauts jau 18.jūnija parlamenta sēdes darba kārtībā, taču tiesībsargs uz to joprojām līdz galam neskaidru iemeslu dēļ neieradās. Šis starpgadījums, tāpat kā pēdējās nedēļās publiskajā telpā uzvirmojušais konflikts biroja iekšienē, kad liela daļa darbinieku prasīja R.Apsīša atkāpšanos, pārmetot viņam ietekmējamību un apšaubot viņa kompetenci cilvēktiesību jautājumos, šķiet likumsakarīgs vairākiem tiesībsarga idejas lolotājiem.
Tiesībsarga likumprojektu izstrādāja darba grupa, ko Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas paspārnē izveidoja 2003.gadā. To vadīja prezidentes padomniece likumdošanas jautājumos Sandra Kukule un Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL). S.Kukule, kas darbojas arī Valda Zatlera komandā, izteicienos ir diplomātiska: «Svarīgi, lai tiesībsargs būtu aktīvs un pamanāms publikai ar aktīvāku rīcību.» Pati institūcija ir ļoti cieši saistīta ar personu, kas darbojas tiesībsarga amatā, tāpēc S.Kukulei esot ļoti skumji, ka konflikts iedragā visa biroja autoritāti.
A.Latkovskis ir skarbāks - likumdošanas līmenī problēmu nav, taču «ietekme saistāma ar institūcijas un vadītāja autoritāti, kas šobrīd ir nulle». Deputāts darba grupā bija iesaistījies ar mērķi izveidot tiesībsargu, kas darbojas pēc skandināvu ombuda parauga kā vieta, kur cilvēki ārpus tiesas varētu vērsties pret valsts pārvaldes netaisnību. Taču tagad tiesībsargs lielā mērā vienkārši turpina tā priekšgājēja - Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) - darbu, kas saistīts galvenokārt ar etniskajiem jautājumiem un pārbaudēm cietumos, uzskata A.Latkovskis.
«Tagad toreizējā valdošā koalīcija ņirgājas par šo institūciju, taču paši panāca šādu rezultātu, [2007.gada sākumā] izvēloties šim amatam cilvēku, kurš, lai gan ar lielu pieredzi, tomēr jau grasījās iet pensijā,» A.Latkovskis vērtē R.Apsīti, kurš par tiesībsargu kļuva pēc Satversmes tiesas tiesneša mantijas novilkšanas. Deputātam radies priekšstats, ka pašam R.Apsītim darbs sevišķi neinteresējot, par ko liecinot arī tas, ka viņš aizmirsis ierasties ar ziņojumu. Tāpēc arī par konfliktu A.Latkovskis nebrīnoties: tas bija gaidāms, ja vadītājs nav autoritāte. «Vispār diezgan slikti - panākts mērķis degradēt institūcijas ideju,» piebilst deputāts, kurš gan tic, ka ar īsto vadītāju jauna elpa tiktu gūta.
Arī Saeimas Cilvēktiesību komisijas vadītāja Ingrīda Circene (JL), kas piedalījās darba grupā, no tiesībsarga institūcijas gaidījusi vairāk - ka tas būs viens no prestižākajiem un cienījamākajiem amatiem valstī, kas garantētu cilvēktiesību un labas pārvaldības principu sargāšanu. Sūdzību izskatīšanā birojs darbojas labi, jo tam pietiek kapacitātes (budžets četrkāršots, salīdzinot ar VCB pirms trim četriem gadiem), bet likumu nepilnību novēršanā I.Circene gaidījusi vairāk priekšlikumu. Likuma izpratnē visas tiesībsarga funkcijas tiek pildītas, tāpēc no šī viedokļa nav pamata R.Apsītim ko pārmest, teic deputāte, tomēr emocionāli gaidīts vairāk.
«Darbi bijuši pietiekami daudz un dažādi, taču uzkrītoši, ka lielā mērā tā bija reaģēšana uz sūdzībām,» teic Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-Kehris. Viņa uzskata, ka būtu nopietnāk jāpiestrādā pie biroja struktūras, jo mandāts tiesībsargam ir plašāks, nekā bija VCB.