Latvijas vadošo duetu atgriežamies mājās lidostā sagaidīja kupls atbalstītāju pulks. «Sajutos gandrīz kā popzvaigzne,» smejoties atzina Samoilovs, kuram līdzjutēji pateicās par sniegtajām pozitīvajām emocijām visas nedēļas laikā. Līdzīgas sagaidīšanas pirms pāris gadiem bija pēc tam, kad Samoilovs un Šmēdiņš guva savus pirmos kopīgos lielos panākumus pasaules tūres turnīros, taču ar laiku, kad sportisti ar labu sniegumu bija jau pieradinājuši, sagaidītāju pulks pamazām rucis. Jānim Šmēdiņam veiktās ceļgala operācijas dēļ šī sezona nav bijusi tik iespaidīga, tāpēc komandai ir īpašs prieks par pirmajām zelta godalgām šogad, gandarījumu vairo tas, ka iepriekšējos divos gados tieši Eiropas čempionātā neizdevās uzvarēt finālspēlē. «Sajūta ar zelta godalgu kaklā, protams, ir lieliska. Īpaši jau spēles dienā, jo turnīrs ir pabeigts ar uzvaru. Godīgi sakot, pēc zaudējuma finālā tā pēcgarša visu dienu ir ļoti nepatīkama, un tikai pēc tam sāc novērtēt to, ka arī otrā vieta ir atzīstama. Šoreiz varam izbaudīt uzvaru no pirmā brīža,» smaidot atzina Šmēdiņš.
Viņš gan atzina, ka izcīnītā titula galvenā vērtība meklējama emocijās un pārliecības vairošanā, jo par uzvaru iegūtie 500 ranga punkti pielīdzināmi devītajai vietai pasaules čempionātā. Pēcoperācijas periodā izlaistie pieci turnīri pamatīgi koriģējuši pirms sezonas lolotos plānus. «Patiesībā kopš operācijas visi plāni ir pajukuši. Es pats šobrīd mēģinu vienkārši spēlēt, cik labi vien varu. Protams, jācenšas pasaules rangā pietuvoties labāko piecpadsmitniekam, kas iegūs olimpiskās ceļazīmes, taču pārējie pagaidām mums ir tālu priekšā uz šo izlaisto piecu turnīru rēķina. Reālo ainu redzēsim tikai tad, kad visi būs aizvadījuši vismaz divpadsmit turnīru, jo tieši tik tiks ņemti vērā, veidojot olimpisko kvalifikācijas rangu,» prognozē Šmēdiņš. Lai panāktu konkurentus, nāksies spēlēt visos mazajos turnīros līdz sezonas beigām, ko Latvijas duets bija plānojis izlaist, lai labāk sagatavotos olimpiskajai sezonai.