Procesa, ne rezultāta dēļ
Viens no nesenākajiem piemēriem, kur skolēni kļuvuši par mācību materiālu autoriem, ir uzņēmuma Samsung rīkotā šīsvasaras nometne Valmierā Samsung digitālās izglītības programmas Skola nākotnei ietvaros. Programmas mērķis ir veicināt mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu skolās. Ar tās palīdzību Valmieras 5. vidusskolā un Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolā jau izveidotas arī digitālās planšetdatoru klases.
Piecu dienu vasaras nometni Samsung rīkoja sadarbībā ar IZM un vairāk nekā 20 dažādām izglītības jomas organizācijām un ekspertiem. Nometnē piedalījās arī 15 skolotāju un 15 skolēnu no septītajām, astotajām klasēm, kurus lektori apmācīja darboties ar planšetdatoriem, lai mācību procesu padarītu radošu un aizraujošu. Skolēni un skolotāji tika sadalīti piecās mācību priekšmetu grupās - fizikā, ķīmijā, matemātikā, bioloģijā un informātikā - un izveidoja piecus mācību materiālus. Patlaban tie vēl tiek pabeigti un jau drīz būs pieejami www.samsung.com/lv/skolanakotnei/, atklāj nometnes programmas partneris Edmunds Vanags.
«Skolēnu un skolotāju pienesums mācību materiālu veidošanā bija līdzvērtīgs,» viņš stāsta. «Skolotāji vairāk nāca ar metodiskajām zināšanām - kam materiālā jābūt, kā kas jāizskaidro. Skolēni - ar radošām idejām, arī par to, kā mācību procesā izmantot sociālos tīklus.» Tehnoloģiju ziņā nometnes dalībnieki atspoguļojuši skolu realitāti - vieni tehnoloģijas pārzinājuši ļoti labi, otri šo to zināja un šo to ne, bet trešajiem pieredzes ar tehnoloģijām tikpat kā nebija.
Jautāts par izveidoto mācību materiālu kvalitāti, E. Jansons uzsver, ka nometnes mērķis bija nevis radīt kvalitatīvus materiālus, bet iedot prasmes, kā ar IT palīdzību sarežģītas mācību vielas tēmas var pasniegt interesanti un saprotami. Viņaprāt, iesaistoties mācību materiālu veidošanā, skolēni labāk apgūst konkrēto tēmu un mācās saprast, kā to pasniegt saprotami arī citiem. «Pierādīts, ka pats tēmu iemācies labāk, ja izstāsti to citam. Konkurēt ar profesionāļu veidotiem mācību materiāliem - tas nav šo materiālu uzdevums. Tie viens otru papildina, bet skolēnu veidotie ir svarīgi vairāk procesa, ne rezultāta dēļ,» saka E. Vanags.
Visi ļoti aizrāvāmies
«Bija interesanti sadarboties ar skolotājiem, darboties ar planšetdatoriem, jo mums skolā ir tikai interaktīvā tāfele. Man likās ļoti interesants tas process, kā veidojas mācību materiāli,» saka skolniece Arīna Galilejeva no Krāslavas pamatskolas. Nometnē viņa piedalījās «fiziķu» grupā, kur tapa video par velosipēda bremzēšanas ceļu. Arīna pati fiziku sākusi mācīties tikai šogad astotajā klasē, taču teic, ka vasaras nometnes aktivitātes palīdz to labāk saprast. Ar mācību video veidošanu visi ļoti aizrāvušies, tiesa, skolēni tehnoloģijās bijuši veiklāki par skolotājiem. Arī kvalitāte tapušajam materiālam pieklibojusi, bet patlaban pie tās tiek piestrādāts - Arīna kopā ar pārējiem grupas dalībniekiem materiālu noslīpē.
Skolotāji bērniem palīdzēja ar saturisko pusi, skolēni skolotājiem - ar IT, norāda arī bioloģijas skolotāja Valentīna Legzdiņa no Mārupes vidusskolas. Viņa ar saviem grupas kolēģiem nometnē izstrādāja laboratorijas darbu par slieku ietekmi uz augsni. «Skolēnos bija jūtama atbildības sajūta - mēs, bērni, tagad veidojam mācību materiālu, ko lietos citi,» viņa atceras.
Pēc skolotājas domām, skolēnu ieguvumi no šādām aktivitātēm ir gan tas, ka viņi daudz iemācās par attiecīgo tēmu, gan tehnoloģiju prasmes, gan arī iespēja pārvarēt barjeru «skolēns - skolotājs» un līdzvērtīgi sadarboties ar pedagogiem. Skolēnu veidoti mācību materiāli ir idejiski atšķirīgi no profesionāļu veidotajiem, jo tapuši no skolēnu pozīcijām, līdz ar to tie var būt jauniešiem saistošāki, interesantāki, uzsver V. Legzdiņa. «Par to vērts skolotājiem aizdomāties, to var izmantot arī ikdienā, lai radītu produktu, ko pēc tam skolēni paši var izmantot. Tas rada lielāku piesaisti mācību procesam, atbildību par to,» pedagoģe saka, bet norāda, ka mācību materiālu veidošanas elementi skolās jau eksistē, piemēram, prezentāciju gatavošana.