Nelielā mājiņa ceļmalā Rēzeknes novada Čornajas pagasta Foļvarkovas ciemā bija viena no retajām, kuras logos vāri vīdēja svecītes atblāzma. Daudzas mājas grima pilnīgā tumsā, tikai retumis piesnigušajos pagalmos varēja redzēt kādu salīkušu stāvu, kas ar kabatas lukturīti rokās brida uz saimniecības ēkām vai aku.
Aptuveni 85% Rēzeknes novada teritorijas pirmdien joprojām nebija atjaunota elektrības piegāde. Kā uzsver novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs, tik ilgstoši un tik plašā mērogā šāda situācija Rēzeknes novadā vēl nav bijusi, jo vairākās vietās elektrības nav jau no 30. decembra, kas rada gan apkures un ūdensapgādes problēmas, gan prāvus izdevumus zemnieku saimniecībām un pašvaldībām.
Tumšs jau Ziemassvētkos
Vecāmāte Uļjana stāsta, ka gaisma Foļvarkovā nodzisusi jau Ziemassvētku vakarā, kad lijis auksts, ledains lietus, iekaldams visus kokus ledus bruņās. Vēlāk elektrība parādījusies, bet tad sācies sniegputenis, kas zarus padarījis vēl smagākus, tagad elektrības nav bijis kopš 31. decembra vakara. Atkusis ledusskapis, pārtika no saldētavas salikta cieši noslēgtās kastēs un iznesta ārā. Elektrības trūkuma dēļ nestrādājot arī vietējais veikals. Mājiņas iemītnieces tomēr īpaši negaužas, jo ir pašām sava plīts, ūdeni smeļ no akas, daudz grūtākā situācijā ir ciemata centra daudzdzīvokļu māju iemītnieki. «Mums jau tā ir kā tradīcija, arī pagājušajā gadā Ziemassvētkos un Jaunajā gadā nebija elektrības, tikai ne tik ilgu laiku. Arī tagad gaidām, kaut ātrāk elektropiegāde atjaunotos, jo mājās ir gan bērni, gan kopjami invalīdi, puikas dauzās, visu laiku jāpieskata, lai sveces neapgāž,» saka Dace. Viņa cer, ka elektrību atjaunos līdz ceturtdienai, kad Rolandam būs jādodas uz skolu, bet Edikam uz bērnudārzu Kaunatā.
Skolotāji bez siltuma
Blakus esošā Kaunatas pagasta ciemata centra daudzdzīvokļu mājās 2011. gadu gadu nācās sagaidīt gan tumsā, gan arī aukstumā. Kaunatas vidusskolas direktore Sandra Brokāne stāsta, ka visdrūmākā situācija bijusi mājā, kur mitinās skolotāji, jo tur temperatūra dzīvokļos bijusi tikai plus četri grādi, nedarbojusies ūdensapgāde un kanalizācijas sistēma. Kaunatā iebraucam sešos vakarā, saviļņojošā brīdī, kad māju logos pamazām iedegas gaisma. Kā stāsta uz ielas sastaptais Imants, elektrības piegāde atjaunojusies tikai pirms divdesmit minūtēm, arī radiatori pamazām iesilstot. Šīs dienas dzīve pagastā pilnībā apstājusies, no garlaicības miruši nost, abi ar sievu risinājuši krustvārdu mīklas, domājuši, cik labi būtu, ja varētu kaut kur aiziet, kaut vai bariņā pasēdēt pie kāršu spēles. «Man jau vēl labi, ir mašīna, bet vientuļajiem vecīšiem gan nebija, kas maizi atnes. Bet trakākais jau tas, ka arī tualetē nav ūdens, pods iet pāri malām. Šādās situācijās tikai apjaut, cik esi pazemojoši bezspēcīgs,» atklāti klāsta Imants. Viņš uzskata, ka pašvaldībai jau sen vajadzējis domāt par ģeneratora iegādi, jo tajos pagastos, kur atļāvušies šo dārgo pirkumu, vismaz ciematu centros problēmu neesot.
Elektrības vairākas dienas nav arī podnieka Evalda Vasilevska sētā Kaunatas pagasta Akminīšos, taču, kā atzīst Evalds, viņiem īpaši neesot ko žēloties, plīts kuras, ūdeni atnes no akas, bērni varot pat vannā nomazgāties, bet, sveču gaismā sēžot, var padomāt par to, ka cilvēks ir kļuvis verdziski atkarīgs no civilizācijas labumiem.
«Šodien biju vienīgajā veikalā Kaunatā, kas vēl strādāja, bet pārdevēja varēja apkalpot pircējus, kuri norēķinājās ar skaidru naudu. Skaidroju bērniem vienkāršu lietu - šādos skarbos apstākļos tava kredītkarte, kuru tu līdz šim esi tik augstu vērtējis, pēkšņi pārvēršas par nekam nederīgu papīrīti,» saka Evalds.