40 gadu vecais modes mākslinieks smagi pārdzīvoja mātes nāvi (viņa nomira pagājušajā nedēļā). Makvīnu mocīja depresija, un ceturtdien viņš pakāries savā Londonas dzīvoklī. Makvīnam bija sarežģīts raksturs, viņš bieži bija rupjš un skarbs. Komunikācijā viņš izvēlējās ieturēt distanci, Makvīna draugu loks bija šaurs un slēgts, pasargāts no svešinieku iebrukumiem.
Elegances konstrukcija
16 gadu vecumā viņš nokļuvis Sevilrovā - šī Londonas iela ir «vīriešu klasiskās elegances adrese», šeit atrodas prestižākās drēbnieku darbnīcas, kur tradīcijas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Sākumā Makvīns strādāja darbnīcā Anderson & Sheppard, pēc tam pārcēlās uz Gieves & Hawkes. Sevilrovā vēl pavisam jauniņais Lī (viņa pirmais vārds) Makvīns šuvis uzvalkus Mihailam Gorbačovam un Velsas princim Čārlzam, taču daudz svarīgāk ir tas, ka drēbnieka pieredze ļāvusi viņam iepazīt apģērba tehniskos noslēpumus un konstrukciju - šīs zināšanas viņš izmantoja, veidojot visas savas kolekcijas. Pēc «uzvalku perioda» viņa biogrāfijā sācies «teātra kostīmu periods» kompānijā Angels and Bermans, kurā Makvīns iemācījās veidot dažādu vēstures laikmetu tērpu piegrieztnes (sākot no XVI gadsimta).
21 gada vecumā devies uz Milānu, kur strādāja par dizaina nodaļas asistentu modes namā Romeo Gigli. Pēc atgriešanās Londonā Makvīns absolvējis slaveno Svētā Mārtina mākslas un dizaina koledžu, kurā apguvis modes dizainu. Pateicoties ekscentriskajai un ietekmīgajai modes pazinējai Izabellai Blovai, kura 90.gadu vidū kļuva par Makvīna mentori, mākslinieka talantu atzina korporācija LVMH Moet Hennessy Louis Vuitton - Makvīns 1996.gadā tika iecelts tai piederošā Francijas modes nama Givenchy galvenā dizainera amatā. Modes pasaulē viņš bija huligāns un provokators (pats Makvīns sevi dēvēja par anarhistu), viņš bija brīvdomīgs un atklāts. «Mēsli!» - tik paškritiski viņš novērtēja savu pirmo Givenchy kolekciju.
Tavs tērps - tavas bruņas
Pēc pieciem Givenchy veltītajiem gadiem Makvīns iesaistījās attiecībās ar citu varenu luksusa preču konglomerātu Gucci Group, kas piedāvāja finansējumu un atbalstu viņa modes nama Alexander McQueen izveidei. Makvīns spēlēja uz kontrastiem - trauslums un spēks, maigums un skarbums, tradīcijas un laikmetīgums. Modes kritiķi atzīst, ka viņa kolekcijas izstaroja «jēlu enerģiju» un tajās savienojas britu drēbnieku tradīcijas, franču augstās modes niansētība un itāļu tekstilrūpniecības nevainojamība. Makvīnu iedvesmoja psiholoģija, māksla, kino (Hičkoks!), daba, vide - putni, čūskas, spalvas, eksotisko dzīvnieku ādas zīmējumi, bruņas, maskas, galvaskausi, skelets, kauli, nāves tēli, Viktorijas laikmeta Londonas Īstenda biedējošā gaisotne, spoki un tumšie spēki.
Viņš skulpturāli veidoja jaunus priekšstatus par skaistumu: Makvīna stils ir ļoti īpaša, šķība un greiza elegance. Ekstravagantas un fetišistiskas kurpes, ko piedāvāja Makvīns, vienmēr bija fascinējošas, taču daudzas dāmas baidījās tās vilkt - kurpju pircējām vajadzētu uzreiz izsniegt apdrošināšanas polisi - sievietes Makvīna «visradošākajās» kurpēs nav pasargātas no traumām.
Makvīna kolekcijās bieži tiek apspēlēta bruņu tēma. «Man bija trīs vecākas māsas, es biju liecinieks visam, kas ar viņām notika, visām viņu problēmām. Es vienmēr gribēju viņas aizstāvēt,» modes mākslinieks stāstīja intervijā laikrakstam The Guardian. Par «aizsargslāni» varēja kļūt apģērbs, un Lī palīdzējis māsām izvēlēties garderobi, skaidrojot, kurš kardigans labāk piestāvētu šiem te svārkiem. «Es centos visu izdarīt tā, lai māsas izskatītos spēcīgas un aizsargātas.»
Digitālā apokalipse
«Viņa darbs nekad nav banāls,» pēc Makvīna nāves teica modes nama Chanel mākslinieciskais vadītājs Karls Lāgerfelds. «Tajā bija nojaušams nāves kārdinājums, viņa darbi dažkārt bija dehumanizēti. Ja tu pārāk bieži flirtē ar nāvi, varbūt nāve pati tevi pievelk.»
Makvīna stilu kopš 1997.gada ideāli iemiesoja dziedātāja Bjorka. Dizainera tērpos viņa bija redzama savos klipos (Alarm Call, Pagan Poetry, Who Is It, Oceania), koncertos (šovs Fashion Rocks Londonā, albuma Vespertine turneja) un uz disku vākiem (Homogenic). Tā bija izcila modes, mākslas un mūzikas mijiedarbība un saplūšana - divi radošie prāti baroja viens otru, iedvesmoja, kopā viņiem radušās tādas idejas, kas nebūtu iespējamas, ja viņi strādātu vienatnē, - tas bija kas vairāk par kostīma izvēli kārtējam popzvaigznes iznācienam.
Riana, Dženeta Džeksone, Viktorija Bekhema, grupas Gossip soliste Beta Dito, Madonna, Bejonsē, Deivids Bovijs, Sandra Buloka, Sāra Džesika Pārkere - slavenības zināja, ka Makvīna tērpos vienmēr izskatīsies neparasti. Pērn dizainers sāka sadarboties ar «modes frīku» Lēdiju Gāgu - viņas dziesma Bad Romance oktobrī tika pirmatskaņota Makvīna skatē Parīzē (savukārt videoklipā Bad Romance Gāga demonstrē Makvīna tērpus un kurpes, kas atgādina gan dzīvnieku nagus, gan vēža spīles). Šī skate, kurā bija prezentēta Makvīna 2010.gada pavasara-vasaras sieviešu kolekcija, iezīmēja digitālās revolūcijas sākumu modes industrijā - šovs bija skatāms tiešraidē internetā. Pēdējos gados Makvīns arvien vairāk pievērsās tehnoloģijām, viņš bija aktīvs «čivinātājs». Viņa Parīzes šovs bija ieturēts «digitālās apokalipses» estētikā. Kustīgas kameras - roboti -, milzīgs videoprojekciju ekrāns - un klātbūtnes efekts visiem modes faniem, lai kur pasaulē viņi atrastos pie saviem datoriem. Janvārī Milānā Makvīns prezentēja 2010.-2011.gada rudens-ziemas vīriešu kolekciju.
Tērpi nav mūžīgi, taču stils un gaume ir mūžīgi. «Viņš bija XXI gadsimta romantiķis, kura galvu reibinoša fantāzija, kas iegrimusi tumsas pusē, uz visiem laikiem atstāja zīmi modes vēsturē,» par Makvīnu raksta The International Herald Tribune modes kritiķe Sūzija Menkesa.