AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka tā nav topošo studentu maldināšana, jo ekspertu atzinums nav oficiāls dokuments, turklāt sliktāk novērtētās programmas vēl var pagūt uzlabot. Uz to, ka dažas universitātes medijiem paguvušas izplatīt preses relīzes, kurās vēstīts par pozitīvi novērtētajām programmām, bet klusēts par sliktajiem vērtējumiem, viņš atbild: «Ko mēs viņiem varam izdarīt?»
Ekspertu vizītes projekta Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai ietvaros sākās pērn septembrī. Līdz 14. jūnijam ārzemju un vietējie eksperti paguva izvērtēt visas studiju programmas pēc četriem kritērijiem - kvalitāte, savstarpējā pārklāšanās, resursu pieejamība un ilgtspēja. Katrai programmai pēc tam sniedza vienu no trim iespējamiem rekomendējošiem atzinumiem - ilgtspējīga, darbību var turpināt, taču nepieciešami uzlabojumi, vai arī - pastāvēšanu iesaka neturpināt. Pagaidām nav izlemts, kur konkrēti iegūtos rezultātos izmantos, taču jau projekta sākumā bija skaidrs, ka viens no tā galvenajiem mēr ķiem būs pāreja no atsevišķu studiju programmu uz veselu virzienu akreditāciju, kas ļaus ietaupīt līdzekļus un mazināt birokrātisko slogu. Noteikumi par virzienu akreditāciju stāsies spēkā septembrī.
AIP priekšsēdētājs uzskata, ka rezultātu paturēšana noslēpumā, kamēr noritēs uzņemšana augstskolās, ir pamatota. «Tas nav oficiāls dokuments. Tā ir starpinformācija, kas vēl var mainīties, jo augstskolas var apstrīdēt rezultātus un iesniegt labojumus. Studentu maldināšana būtu tad, ja šo starpinformāciju publicētu,» saka J. Vētra. Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra valdes priekšsēdētājs Juris Dzelme domā citādi: «Man liekas, ka tā nevajadzēja darīt. Mēs (veicot regulārās studiju programmu akreditācijas) vienmēr esam atklāti, un visi atzinumi ir redzami internetā. Atklātība tomēr sevi attaisno, un plusu vienmēr ir vairāk nekā mīnusu.»
Par spīti AIP norādījumam, Latvijas Universitāte (LU) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), saņemot ekspertu atzinumus, steidza ar preses relīžu palīdzību par to paziņot medijiem. J. Vētra norāda, ka tas nav uzskatāms par pārkāpumu. «Tā ir viņu pašu atbildība. Cīņa par studentiem ar katru gadu kļūst arvien sīvāka, tāpēc katrs līdzeklis ir labs,» viņš saka.
«Katrs jau grib palielīties ar to, ka ir labs,» atzīst RSU pārstāvis Edijs Šauers. Pavasarī RSU izplatīja vairākas preses relīzes, kurās minēja konkrētu programmu nosaukumus ar pozitīviem ekspertu atzinumiem. Tiesa, tajās nebija atrodama informācija par visām studiju programmām. E. Šauers atzīst, ka viens ekspertu vērtējums bijis ari negatīvs, tomēr šīs programmas nosaukumu viņš atturas minēt un piebilst, ka tā nav stratēģiski svarīga, turklāt jau tagad tiekot veikti uzlabojumi. Informāciju par ekspertu atzinumiem izplatīja arī LU. Pēc Dienas lūguma universitātes preses centrs sniedza arī aptuvenu izvērtēšanas kopainu: «Tika izvērtētas 134 programmas. 84% tika iekļautas augstākajā - pirmajā - grupā un atzītas par ilgtspējīgām. Pārējās studiju programmas ir iekļautas 2. grupā, kas paredz ekspertu ieteiktus pilnveidojumus. Un tikai dažas programmas, kurās uzņemšana nenotiek, iekļautas 3. grupā.»
Nerunīgāka par saviem rezultātiem ir Rīgas Tehniskā universitāte. «Visi atzinumi ir saņemti, bet no projekta organizatoriem ir saņemts norādījums rezultātus nepubliskot,» saka universitātes pārstāve Egija Saļņikova. Līdzīgi atbild Daugavpils Universitātes studiju prorektore Irēna Kaminska: «Mēs nezinām citu augstskolu vērtējumus, kāpēc lai mēs teiktu savējos.»