Vilhelma Purvīša vārdā nosaukto balvu - 20 000 latu - reizi divos gados pasniedz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar SIA Alfor. Izstāžu zālē Arsenāls līdz 10. aprīlim būs apskatāmi balvai nominēto mākslinieku darbi no izstādēm, kuras divu gadu garumā vērtēja ekspertu komisija. Izstādē ir Ilmāra Blumberga, Imanta Lancmaņa, Intas Rukas, Kriša Salmaņa, Mārtiņa Ratnika un Kristīnes Kursišas darbi. Pie katra no tiem - videointervijas, kurās mākslinieki skaidro savu darbu ieceres un vispār daiļradi.
Saņemot balvu, teici, ka tā ir liela atbildība. Ko tas īsti nozīmē tavā profesijā?
Kad tā pasaka, izklausās jau vienkārši. Nokļūstot tādā sacensības situācijā, uzreiz jautāju sev - kāpēc labāks?
Un ko tu sev atbildi?
Pēc piektdienas notikumiem nav bijis laika sakārtot domas, lai sakarīgi spriestu, bet, godīgi sakot, var vēl labāk uztaisīt. Māksla - tas ir kā vīruss, no kā nevar izveseļoties. Rezultātā ir uztraukums, ka parādīsies lielākas iespējas. Tas nozīmē, ka dzīve kļūs sarežģītāka. Vēl sarežģītāka. Es tomēr neesmu «kamaniņu braucējs», kas paņem vienu ideju un mierīgi rullē lejā pa trasi. Pēc tāda novērtējuma iestājas citi, augstāki kvalitātes principi prasībās pret sevi. Arī sabiedrības uzmanība būs cita, un arī tas ir svarīgi. Kad atkal kaut ko rādīšu, rokas trīcēs vairāk.
Kā tu vērtē izstādi kopumā?
Šoreiz spektrs ir diezgan kontrastains. Kā vienu polu uztveru Lancmani un Blumbergu, kas vispār, manuprāt, ir tāda lieluma zvaigznes, kas spīd arī bez naksnīgām debesīm. Otrs pols ir jaunie, kaut gan tas nav pareizi, jo ne Salmanis, ne Ratniks nav nekādi jaunie. Viņi ir tieši profesionāla brieduma vecumā, kad var sākt regulāri radīt darbus. Vienīgi biju pārsteigts, ka vecākās paaudzes mākslinieki šajā izstādē izskatās skarbāki nekā jaunie. Jaunie ir mīlīgāki, varbūt viņos vairāk optimisma. Domāju, ka katram skatītājam tur atradīsies kaut kas interesants, jo ir arī liela dažādība. Protams, tur nav nekādu pārsteigumu, jo tie ir darbi, kas jau bijuši izstādīti.
Kāda, tavuprāt, ir atšķirība - vai vienīgo lielo apbalvojumu mākslā finansē spēļu bizness vai tā būtu valsts nauda? Pat nerunājot par summām…
Bet par summām arī ir svarīgi runāt, jo, piemēram, desmit tūkstoši būtu atbalsts māksliniekam, bet ar divdesmit jau var kaut ko nopietnāku iesākt. Nodarboties ar radošu darbu ir nežēlīgi dārgi. Cilvēki jau neredz un nezina, cik daudz jāiegulda visādos sīkumos pilnīgi bez kādas cerības, ka izdosies kaut kas labs. Tas ir viens vienīgs risks 30 dienu mēnesī.
Par pirmo jautājuma daļu, manuprāt, nav vispār ko runāt. Viedokļi ir dažādi. Ir mākslinieki, kas uzskata, ka šī balva ir neētiska, bet ko man ar to darīt? Tomēr, apskatoties, kāda ap to ir ažiotāža, ir skaidrs, ka balva ir nopietns dzinulis. Un tas ir galvenais. Ir skaidrs, ka vienalga, no kādiem avotiem, un vienalga, kā menedžēta, tāda balva ļoti daudz dara mākslas ainas uzlabošanai. Vēl svarīgi, ka Purvīša balva tomēr netiek pasniegta kaut kā subjektīvi. Veids, kādā laureāts tiek izraudzīts, ir ļoti pārliecinošs. Vērtēšanas procesā iesaistīti kompetenti cilvēki, mākslas zinātnieki. Tas nav pasākums, kurā sacenties pēc nezināmiem noteikumiem, kur kaut kas būtu atkarīgs no kāda cilvēka vai uzņēmuma simpātijām vai labvēlības, šeit ir skaidrs kritērijs - kvalitāte.
Kas attiecas uz valsti… Manuprāt, tai ir tik bieza āda, ka kauna tai nebūs ne par ko. Gan jau tie, kas atbild par kultūrpolitiku, ir priecīgi, ka kāds cits izdara to, kas viņiem kā valsts pārstāvjiem būtu jādara. Raugoties, kā joprojām valsts rīkojas ar naudu, nedomāju, ka 20 tūkstoši katru otro gadu no valsts budžeta būt tik milzīgs slogs, ko nu nekādi nevarētu atļauties. Protams, valsts apbalvojumam būtu daudz lielāka nozīme. Turklāt var jau būt visādas atbalsta formas arī bez balvām, lai mākslinieki, mūziķi un citu radošo profesiju cilvēki nenodarbotos ar savu profesiju kā ar hobiju. Neatkarīgi no tā, vai tu esi jurists, ārsts vai mākslinieks, tev jāmaksā rēķini. Līdz šim tāds atbalsts bija Kultūrkapitāla fonds.
Uz kurieni tagad brauksi?
Uz Venēciju. Mērīšu telpu, fotografēšu. Pārdomāšu uz vietas, kā veidot darbu. Jāsatiekas ar organizatoriem. Tikai tad varēšu pievērsties pārdomām par balvu un tālākiem plāniem.