Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību pēc viņa apstiprināšanas augstajā amatā, no pārvaldes pēc veiktās pārbaudes saņēma atbildi, ka tā cels prasību Rīgas apgabaltiesā par pilsonības atņemšanu I.Bičkovičam. Svētdien TV3 raidījums ziņoja, ka prasība par pilsonības atņemšanu līdz tiesai tomēr nenonāca, jo «zināmu lomu ir nospēlējusi Tautas partija».
Tautas partijas (TP) līderis Mareks Segliņš ir arī tieslietu ministrs, bet viņa prombūtnē šā gada aprīļa beigās tieslietu ministra pienākumus pildīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP). Naturalizācijas pārvaldes bijušās priekšsēdes E.Aldermanes sniegtā informācija raidījumam Nekā personīga liecina - pēc tam, kad E.Aldermane informējusi tieslietu ministru par šīs lietas virzību, tika saņemta ministra rezolūcija par konfidencialitātes statusa noteikšanu I.Bičkoviča pārbaudes lietai, un visi materiāli bija jānodod Tieslietu ministrijai. Rezolūciju bija parakstījis E.Zalāns. Viņš rakstiskā atbildē TV3 informējis, ka pārbaudes lietu ministrija pārņēmusi, lai to izvērtētu un pārliecinātos, ka «lēmums par prasības celšanu tiesā pret I.Bičkoviču ir tiesisks». Ministrijas izveidotā komisija secinājusi, ka tam nav pamata, jo «nav viennozīmīgi konstatējami apstākļi, kas varētu būt Latvijas pilsonības atņemšanas iemesls».
Ministrija vērtējusi šo lietu vairāk nekā trīs mēnešus, un tikai pēc E.Aldermanes, kura ievēlēta Rīgas domē, aiziešanas no amata, tā atgriezusies Naturalizācijas pārvaldē. Pārvaldes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ēriks Baranovskis pārbaudes lietu izbeidza, ziņoja Nekā personīga. Aizvadītajā nedēļā Ē.Baranovskis ir iecelts par Naturalizācijas pārvaldes priekšnieku, pirms valdības sēdes TV3 žurnālisti novēroja Ē.Baranovski, E.Zalānu un M.Segliņu iznākam no tieslietu ministra kabineta. E.Aldermane raidījumam apstiprinājusi, ka ir pamats apšaubīt I.Bičkoviča pilsonības iegūšanu, jo «darbā ar lietu pierādījās, ka persona, par kuru mēs runājam, pilsonību 1992.gada decembrī ieguva nelikumīgi». Tiesa, dažus gadus vēlāk, mainoties likumdošanai, I. Bičkovičs jau to būtu varējis iegūt, bet 1992.gadā tam tiesiska pamata nebija.
Šaubas par I.Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību izskanēja jau 2008.gada pavasarī, kad viņu nominēja AT priekšsēža amatam. Uzmanību uz to vērsa ierēdnis, kas 90.gadu sākumā bija nodarbojies ar šo lietu. I.Bičkovičs 1992.gadā par pilsonības iegūšanas pamatu minējis savas vecmāmiņas pilsonību - viņa bijusi poliete, kas brīvvalsts laikā strādājusi par kalponi pie saimnieka Latvijā, bet Latvijas pilsonību nebija ieguvusi. Tad I.Bičkoviča māte Stefānija vērsās tiesā, lūdzot mainīt savu tēvu no poļu pilsoņa uz Latvijas saimnieku. Tiesa tam piekrīta un par I.Bičkoviča vectēvu atzina Latvijas pilsoni.