Putina spiediens
Ukrainas parlamentā otrdien paredzēta abu valstu prezidentu parakstītās vienošanās ratifikācija. Saskaņā ar šo vienošanos Krievija vismaz līdz 2042. gadam varēs paturēt savu Melnās jūras kara flotes bāzi Krimā. Ukrainas opozīcijas politiķi uzskata, ka šis līgums nedrīkst stāties spēkā, jo Ukraina zaudētu kontroli pār daļu savas teritorijas. «Tā ir ne tikai nodevība; tas ir sākums sistemātiskai mūsu valsts neatkarības iznīcināšanai,» apgalvo bijusī premjere Jūlija Timošenko.
Pirmdien gan vēl nebija skaidrs, vai Augstākā Rada būs gatava ratificēt pretrunīgi vērtēto līgumu. Arī parlamenta Ārlietu komiteja ieteikusi atturēties no līguma ratifikācijas. Pirmdien vizītē Kijevā ieradās Krievijas premjers Vladimirs Putins, kurš ticies ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un premjeru Nikolaju Azarovu. V. Putina vizīte tiek vērtēta kā mēģinājums izdarīt spiedienu uz Augstākās Radas deputātiem, lai viņi atbalstītu Maskavai svarīgo līgumu.
Opozīcijas deputāti brīdina, ka ir gatavi ķerties arī pie fiziskā spēka izmantošanas, lai tikai novērstu balsojumu par «nodevīgā» līguma ratifikāciju. J. Timošenko paudusi viedokli, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk gāzt V. Janukoviča valdību, kas rīkojas pretēji valsts interesēm.
Arī liela daļa Ukrainas politikas komentētāju uzskata, ka līgums ir pretrunā Kijevas interesēm. «Medvedeva un Janukoviča parakstītās vienošanās par floti un Krievijas gāzes piegādi ir pārāk izdevīgas Krievijai un pārāk neizdevīgas Ukrainai. Maskava baidās, ka Ukrainas opozīcija izgāzīs ratifikāciju,» spriež Kijevas politologs Oļesjs Donijs.
Ukrainas iztirgošana
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Ukrainas līderis V. Janukovičs pagājušonedēļ parakstīja vienošanos, kas paredz pēc 2017. gada vēl uz 25 gadiem pagarināt līgumu par Krievijas kara flotes uzturēšanos Krimā. Apmaiņā pret šo labvēlību Ukraina saņems 30% atlaidi Krievijas gāzei (par 1000 kubikmetriem būs jāmaksā tikai 230 dolāru līdzšinējo 330 dolāru vietā). Ukrainai tas ļautu ietaupīt vairākus miljardus dolāru gadā, tomēr opozīcija uzskata, ka nedrīkst pieļaut valsts neatkarības iztirgošanu.
Ukrainā izskanējušas bažas, ka Medvedeva-Janukoviča pakts ir tikai sākums Maskavas ietekmes atjaunošanai. Pēc tam varētu izskanēt arī citas prasības. Piemēram, Krievijā joprojām dzirdamas runas par vēlmi atgūt Krimu, ko 1954. gadā PSRS vadonis Ņikita Hruščovs atdeva Ukrainai. Lielākā daļa Krimas iedzīvotāju ir krievi, kas pieprasa lielāku neatkarību no Kijevas varas. Ukraiņu nacionālisti raizējas, ka Maskava varētu izspēlēt Dienvidosetijas scenāriju, cenšoties aizstāvēt savu tautiešu intereses.