Patlaban lielākas problēmas radot valūtas devalvācija Krievijā, kur rubļa vērtība gada laikā kritusies par 20%, Kazahstānā devalvācija notikusi vēl vērienīgāk. «Konflikts zināmā mērā varētu ietekmēt ekonomisko bāzi, izmainīt situāciju biržās. Pagaidām process stāv it kā uz bremzēm, visi nogaidoši skatās uz notiekošo un tirgo minimumu,» saka D. Šmits, bilstot, ka patlaban galvenais ir nevis nopelnīt, bet nepazaudēt tirgu.
Iepriekš biedrības Rīgas šprotes vadītājs Imants Cīrulis Nozarei.lv atzina, ja situācija paliks tikpat nokaitēta, ilgtermiņā Latvijai varētu nākties sašaurināt gan eksportu, gan ražošanu. Brīdī, kad viens no lielākajiem šprotu eksporta tirgiem ir tik svārstīgs, rodas jautājums, vai mūsu uzņēmēji spējuši savu produktu diversificēt jeb vienmērīgi izvietot dažādos tirgos. Šeit atbildes nav viennozīmīgas.
Ekonomiste Baiba Šavriņa uzskata, ka Latvijas uzņēmēji nav pietiekami gatavojušies riskantajam Krievijas tirgum. «Šajā situācijā mēs jūtam, cik lielu stabilitāti radītu tas, ja produkcija būtu diversificēta. Pirmie signāli, ka tas jādara, bija jau tūlīt pēc finanšu krīzes,» norāda B. Šavriņa.
Latvijas Eksportētāju un investoru kluba valdes loceklis Dans Titavs Dienai atklāj, ka mums ar Krieviju gan eksports, gan arī imports veido gandrīz 10%. Viņš nepiekrīt, ka tirgus nebūtu pietiekami diversificēts. «Tie ir atsevišķi gadījumi, kad daži konkrēti biznesmeņi ar vienu konkrētu valsti uztaisa milzīgu tirdzniecības apjomu. Viņi riskē un līdz ar to ir zaudētāji. Biznesa vidē bankrots ir normāla lieta. Jebkuros tirgos, arī Vācijā un Amerikā, uzņēmumi bankrotē. Īpaši tādos nestabilos tirgos kā Krievija krīzes notiek ļoti bieži, un jebkurš uzņēmējs to saprot. Krievijas tirgus no pārējiem atšķiras ar to, ka nes daudz lielāku peļņu, bet tajā pašā laikā tas ir ļoti nestabils,» secina D. Titavs. Tomēr viņš slavē pašmāju uzņēmējus, norādot, ka tie ir daudz vitālāki par Rietumu biznesmeņiem, kas pie stabilitātes ir pieraduši krietni vairāk. «Mūsu uzņēmējdarbības kultūra ir jauna, radusies deviņdesmitajos gados. Līdz ar to mēs nebaidāmies no jauniem un neordināriem risinājumiem. Turklāt esam arī pieraduši dzīvot nestabilā vidē - gan pašmājās, gan arī sadarbībā ar svārstīgiem tirgiem. Tā ir mūsu stiprā puse,» viņš norāda.
Ekonomiste Baiba Šavriņa uzsver, ka tieši patlaban ir īstais laiks meklēt jaunus sadarbības partnerus. Nesen Rīgā viesojušies Ļvovas Banku universitātes pārstāvji. Izrādās, Ukrainā pret Krievijas precēm izvērsts boikots. Ir izveidota īpaša aplikācija mobilajiem telefoniem, ar kuru iespējams pārbaudīt, vai attiecīgā preču zīme nav saistīta ar Krieviju. Tāpat tiek boikotētas tās preces, kuru ražotāji ir saistīti ar bijušo prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa partiju. «Boikots ir uzņēmis plašus apgriezienus. Turklāt tirgū sāk veidoties preču disbalanss, jo tas, ko agrāk piegādāja Krievija, patlaban netiek pirkts. Ukraiņi labprāt ņemtu pretī Latvijas šprotes un ķilavas. Mums tā ir iespēja ne tikai diversificēt eksportu, bet tik tiešām ieiet šajā tirgū. Ja mēs gulēsim uz lauriem, tad priekšā būs lietuvieši,» brīdina B. Šavriņa. Viņa norāda, ka pašā Ukrainā eksperti pauž satraukumu par to, ka vietējās preces nav konkurētspējīgas, jo neatbilst Eiropas Savienības standartiem.